Kangeris pauda pārliecību, ka VDK aģentu un ziņotāju vārdi jānodod atklātībai, tāpat kā materiāli, kas ir Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā.
Lustrācija
Personas atzīst sadarbību ar totalitāro režīmu
Šīm personā valsts nosaka ierobežojumus
Lustrācija arī paredz, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, to personu, kas brīvprātīgi deklarējušas savu sadarbību ar drošības iestādēm, aizsardzību, viņa vārda neizpaušanu un aizsardzību pret šantāžu
Latvijas Radio diskusija “Lustrācija - pagātnes pārvērtēšana”
Viņaprāt, bažas, ka tas var graut kādu zināmu cilvēku reputāciju vai karjeru, ir pārspīlētas, jo ir cilvēki, kuru vārdi parādījās “čekas maisos” un kuri to publiski atzinuši, bet sabiedrība to pieņēma.
Piemēram, akadēmiķis Jānis Stradiņš atzina, ka viņa vārds figurē VDK materiālos, jo viņš rakstījis zinātniskas atskaites par vairākiem ārzemju komandējumiem, kuras toreiz reglamentētā oficiālā kārtā iesniegtas oficiālām iestādēm, viņam saistībā ar ārzemju braucieniem ir bijušas pārrunas ar oficiāliem darbiniekiem, kas gan nav stādījušies priekšā kā VDK darbinieki, bet viņš gan nebija ne aģents, ne ziņotājs.
Ja cilvēki godīgi stāstīja un atzinās, sabiedrība pieņēma un piedeva, ja viss “čekas maiss” būtu atklāts 1994. vai 2004.gadā, viss nomierinātos īsā laikā, pauda Kangeris. Viņš uzskata, ka tas saturs aizvien jāpublisko, lai “sabiedrībai būtu zināms nomierinājums”.
Jau ziņots, ka VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
