Belēvičs skaidroja, ka paralēlais zāļu imports kalpo kā cenu samazināšas līdzeklis patentaizsargātiem preparātiem. Šobrīd tā rezultātā kompensējamo zāļu sarakstā jau ir 34 medikamenti. Gada beigās būs iespējams iegūt precīzus datus par to, kāds ir bijis valsts ieguvums. Belēvičs gan piebilda, ka pacienti, iespējams, šo cenu samazinājumu nejūt, jo par šīm zālēm maksā valsts.
Otrs būtiskais mehānisms medikamentu cenu samazināšanai, pēc ministra teiktā, ir patentbrīvo medikamentu reģistrācijas maksas samazināšana. Šobrīd to reģistrācijas cena ir 3000-4000 eiro, ko nav iespējams atpelnīt. Taču, desmitreiz samazinot reģistrācijas maksu, vērā ņemami pieaugs zāļu skaits, kas “konkurēs tirgū un nospiedīs medikamentu cenu uz leju”, apgalvoja Belēvičs.
Tāpat ministrs pieļāva, ka medikamentu tirdzniecībā varētu samazināt starpnieka peļņu. To varētu panākt, samazinot uzcenojuma koeficientu vai pārejot uz sistēmu, kurā aptieka neuzliek uzcenojumu vispār, bet saņem valsts kompensāciju. Tomēr šādas iespējas vēl ir jāizvērtē, piebilda Belēvičs.
Ziņots, ka valdība pavasarī atbalstīja pretrunīgi vērtētos Veselības ministrijas izstrādātos grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas skars medikamentu paralēlo importu. Ar grozījumiem iecerēts paplašināt konkurenci kompensējamo zāļu jomā, ļaujot paralēlajiem importētājiem pārskatīt cenas biežāk nekā ražotājiem.
