Pie acu ārsta Rīgas Austrumu slimnīcā par valsts naudu var nokļūt februāra beigās vai pat martā, savukārt par 25 eiro maksu pie speciālista var nokļūt ātrāk. Uz Rīgas Austrumu slimnīcu Latvijas Radio zvanīja arī pirms nedēļas, tobrīd, lai tiktu pie jebkāda acu ārsta, rindā bija jāgaida līdz janvāra beigām, februāra sākumam. Šoreiz zvanot, arī atklājās, ka, piemēram, uz elektrokardiagrammu rindā nav jāgaida vispār, savukārt uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju – janvāra beigās, februārī.
Nākamgad konsultācijām paredzētais finansējums būs lielāks nekā šogad. Veselības ministrija jau uzrunājusi slimnīcas – gan lielās universitātes slimnīcas, gan arī reģionālās – aizdomāties, kādā veidā varēs šo apjomu apgūt – apkalpot pacientus un sniegt konsultācijas.
„Tas vidējais skaitlis ir 15%. Bet jāņem vērā, ka ir ļoti atšķirīgi gaidīšanas laiki. Piemēram, oftalmoloģijā tie ir bijuši līdz trim gadiem uz kataraktas operācijām,”
sacīja Čakša. Viņa stāsta, ka ministrija uzmanību fokusē uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem vispār nebūtu jāgaida rindā. Piemēram, šogad izvirzīts mērķis, lai tādus vienkāršus, bet steidzamus izmeklējumus kā elektrokardiogramma vai ultrasonogrāfija pacienti saņemtu pēc iespējas ātri „Tieši tāpat uz nākamo gadu mēs skatāmies – rentgens, kompjūtertomogrāfija, nākamie izmeklējumi. Konsultācijas, kuras ir jāspēj saņemt tiešām ātri un kuras var gaidīt divus trīs mēnešus,” norādīja veselības ministre.
Taču vidēji rindas varētu būt par 15% īsākas.
„Par pusi samazināt rindas mēs noteikti nevaram cerēt,” saka Stradiņa slimnīcas vadītāja Ilze Kreicberga. Viņa pieļauj, ka rindas slimnīcā uz izmeklējumiem un vizītēm pie ārstiem nākamgad varētu mazināties par aptuveni 15%-20%. Pēc viņas domām – pacienti to izjutīs.
Tomēr mediķu vidē ir bažas, vai ar papildu 200 miljonu eiro iepludināšanu veselības nozarē nākamgad viss būs līdzēts.
Stradiņa slimnīcā atzīst, ka tā zaudējusi daudz speciālistu, kas devušies strādāt privātajā medicīnā, un tos atgūt nebūs vienkārši. Arī Rīgas Austrumu slimnīcas vadītāja Egita Pole to sauc par problēmu.
„Šobrīd ir pat finansējums, lai šīs speciālistu konsultācijas piepildītu un apmaksātu no valsts naudas, tāpat arī izmeklējumus. Mums un arī citās vietās trūkst šīs kapacitātes, lai to varētu nodrošināt. Daudzi ārsti ir aizplūduši no valsts sistēmas, aizgājuši uz privāto sektoru. Reimatologu ir tik, cik ir. Tas var būt saistīts ne tik daudz ar šo papildu finansējumu, kā ar to, cik mums viņu ir un spējām pieņemt noteiktu pacientu skaitu dienā,” pauž Pole.
Viņai gan ir cerības, ka nākamgad plānotā papildu nauda mediķu algām – 117 miljoni eiro - varētu motivēt mediķus strādāt slimnīcās. Tāpēc Austrumu slimnīca šobrīd pārskata ārstu atalgojumu par darbu ambulatorajā sektorā, lai ārstos radītu lielāku interesi pieņemt tieši slimnīcā.
