Vairāk nekā viens miljards eiro – tik daudz naudas no valsts budžeta nākamgad atvēlēts veselības aprūpei. Tas ir par aptuveni 235 miljoniem vairāk nekā šogad.
Tas nozīmēšot – vairāk pieejamu pakalpojumu. Tās būs papildu 108 000 speciālistu konsultācijas, 207 000 ambulatorie izmeklējumi, 35 000 dienas stacionāru pakalpojumu, 980 endoprotezēšanas operācijas un citi. Vairāk naudas tiks arī onkoloģisko un reto slimību ārstēšanai, kā arī bērnu zobārstiem.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis saka – kaut nu valdība šos solījumus turētu. Jo šobrīd vismaz pusē gadījumu pacientiem, ja vajadzējis kādus izmeklējumus vai speciālistu konsultācijas, nācās vērt vaļā maku pašiem.
"Tas nozīmē, ka viņš visu gadu ir cītīgi maksājis nodokļus, bet tad, kad viņš ir saslimis, viņš dabū to visu nopirkt par savu naudu. Ja nākamgad šī papildu nauda kaut daļēji šo problēmu risinātu, vismaz par 50% šo problēmu samazinātu tos maksājumus no cilvēku maka, tas būtu liels solis uz priekšu," sprieda ārsts.
Cerīgi nākamajā gadā viņš raugās arī e-veselības dēļ. No 1. janvāra tā būs obligāta – elektroniski būs jāizraksta gan receptes, gan darba nespējas lapas. Baumanis ir viens no tiem ģimenes ārstiem, kas par e-veselību nav kurnējis arī līdz šim un aktīvi izmantojis tās iespējas. Valsts izveidotā sistēma ir lēna, taču tam ir risinājums - lokālā programma, kas strādā daudz ātrāk un kuru savieto ar valsts izstrādāto. Tūlīt pat viņš nodemonstrē, ka darba nespējas jeb slimības lapu tādējādi var izrakstīt septiņās sekundēs, un gana ātri – arī e-recepti.
Par savu programmu ir jāmaksā, taču izmaksas ir iekļautas valsts maksātajā kapitācijas naudā. Un arī Igaunijā, ar kuru bieži salīdzināmies, ir tieši šāda sistēma – valsts centrāli izstrādātā, kurai ārsti pieslēdzas ar savu lokālo, kuru paši izvēlējušies.
"Problēmas būs tiem, kas to sāks no nulles. Tas nozīmē, ka līdz šim ar datoru viņi praksē nav strādājuši, viņiem būs vajadzīgs laiks, lai to visu iemācītos.
Bet, ja tā labi padomā, tad viss šis gads tam tika veltīts un tāpēc šis laiks tika dots, lai to mācītos.
Ja tiešām ārsts domā par savu profesiju, par saviem pacientiem, es ceru, viņi to ir darījuši, mācījušies, un tas nozīmē, ka lielām problēmām nevajadzētu būt. Bet, ja tās arī būs, tās vienkārši ir jārisina, tur cita varianta nav," spriež ģimenes ārsts.
Baumanis cer, ka drīzumā šādi e-veselībā nāks klāt arī jaunas lietas.
Runājot par nākamo gadu, līdz galam gan nav skaidrs, ko īsti nozīmēs valsts obligātā apdrošināšana, kas paredz pilno veselības aprūpes grozu tikai sociālā nodokļa maksātājiem. Ministru kabineta noteikumi, kas to sīki atrunās, taps vēl tikai nākamajā gadā. Līdz ar to tas jau vairāk būs 2019. gada jautājums.
