"Cilvēciski, protams, ir saņemts [jautājums] telefoniski: kāpēc jūs prasāt diagnozes, kāpēc nepieciešama šāda papildu informācija?" "BTA Baltic Insurance company" pārstāvis Oskars Zvejnieks arī uzreiz atbild - vispirms jau, saņemot veselības apdrošināšanas polisi, klients parakstās arī par to, ka apdrošinātājs var pieprasīt un saņemt sensitīvos datus. "Kā arī likumā par apdrošināšanas līgumu ir noteikts, ka apdrošinātājs bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos nedrīkst nemaz veikt apdrošināšanas izmaksu”.
Ir dažāda līmeņa apdrošināšanas programmas, un tajās ir aprakstīti izņēmumi, ko apdrošinātājs neapmaksā. Tie var būt saistīti ar diagnozēm. Apdrošinātāju prakse, kādus dokumentus un datus prasīt kādos gadījumos, atšķiras.
"Mēs neprasām šo diagnozi pie atlīdzības pieteikuma iesniegšanas, bet atsevišķos gadījumos var būt vajadzība apskatīt diagnozi, kāpēc šī konkrētā manipulācija vai izmeklējums ir veikts," tā norāda apdrošinātāju "Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis, uzsverot - apdrošināšanas līgumā var būt noteikti izņēmumi, kas saistīti ar diagnozēm. Piemēram, bieži vien tie ir maksas pakalpojumi onkoloģijā vai grūtnieču aprūpē.
Apdrošinātāju "Seesam Insurance" Latvijas filiāles prokūriste Santa Vieglā norāda, ka atkarībā no programmas vairāku diagnožu gadījumā maksas pakalpojumus var neapmaksāt.
"Vienu un to pašu manipulāciju var veikt pie dažādām slimībām, bet ir slimības, kuras mēs neapmaksājam, tāpēc ir svarīgi saprast pašu diagnozi. Tas ir operāciju gadījumos, lielu manipulāciju gadījumos," stāstīja Vieglā.
Klientiem noteikti vajadzētu iepazīties ar apdrošināšanas noteikumiem, jo īpaši ar izņēmumu sadaļu. Tāpat arī drošāk ir ārsta kabinetu pamest, turot rokā izrakstu, kurā ir diagnoze. Piemēram, atkārtoti apmeklējot dermatologu, no apdrošināšanas sabiedrības "ERGO" var saņemt vēstuli ar tekstu: "nepieciešams papildus iesniegt izrakstu no ambulatorās pacienta medicīniskās kartes vai tās kopiju". Kāpēc tā? Stāsta uzņēmuma pārstāve Diāna Puķāne:
"Ja, teiksim, mums ir tikai maksājuma dokuments tikai par ginekologu, tikai par dermatologu, un mēs redzam, ka šīs vizītes notiek regulāri un notiek atkārtoti; mums noteikti jāpārliecinās par to, vai konsultācija nav bijusi saistīta ar kādu neapmaksājamu pakalpojumu vai izņēmumu."
Apdrošinātāja lēmums veselības apdrošināšanas atlīdzības lietā:
Vai apdrošinātājs drīkst pieprasīt savu apdrošināto klientu diagnozes? Atbild DVI pārstāvis Jānis Kāršenieks: "Apdrošinātājs ir tiesīgs prasīt visus sensitīvos datus, kas nepieciešami konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanai un lai pieņemtu lēmumu atlīdzināt personai izmaksu vai ne."
Tomēr te ir būtisks jautājums, kādu sensitīvo datu apjomu apdrošinātājs pieprasa, norāda inspekcijā, pieminot arī Satversmes tiesas spriedumu. Proti, apdrošinātājs nedrīkst pārsniegt pieprasāmās informācijas apjomu.
Kādā nesenā lietā DVI secināja, ka apdrošinātājs pieprasījis nesamērīgi lielu sensitīvo datu apjomu. "Piemērojām administratīvo sodu par to, ka apdrošinātājs bija pieprasījis personai iesniegt pilnīgi visu ambulatoro kartiņu, lai varētu pieņemt attiecīgo lēmumu, iestājoties konkrētajam apdrošināšanas gadījumam. Ja nemaldos, tika pieprasīta visa informācija no personas no 15 gadu vecuma," teica inspekcijas pārstāvis.
Apdrošinātājs inspekcijas lēmumu pārsūdzēja, un lieta ir nonākusi tiesā. Ja ir aizdomas, ka apdrošinātājs prasa nesamērīgi daudz datu, jāvēršas DVI. Pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena iesaka jau pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas abām pusēm vienoties par datu pieprasīšanas procedūru un apjomu.
"Tad arī, slēdzot līgumu, cilvēkam būtu pilnīgi skaidrs, ko viņam varētu prasīt. Vajadzētu būt zināmiem noteikumiem katrai apdrošināšanas kompānijai, ko tā konkrēti prasa, kādiem mērķiem, kā apstrādā, kā glabā, kā dzēš," sacīja Olsena.
Latvijas Radio aptaujātie apdrošinātāji stāstīja, ka savu klientu sensitīvos datus apdrošinātāji glabā iekšējās sistēmās, tiem piekļūstot ierobežots darbinieku loks – kādā mazākā apdrošināšanas kompānijā divi cilvēki, lielākā – aptuveni desmit cilvēku. Datus dzēšot likumā noteiktā kārtībā, atsevišķi uzņēmumi, piemēram, trīs gadu laikā, cits – desmit gados.
