Par likumprojektu balsoja 74 Saeimas deputāti, bet pret bija 16 parlamentārieši. Likumprojekts vēl jāskata galīgajā trešajā lasījumā. Priekšlikumi tam jāiesniedz līdz 5. decembrim.
Ieviesīs minimālo veselības aprūpes pakalpojumu grozu
Likumprojekts paredz valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības minimumu, kas būs pieejams ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra.
Šajā grozā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.
Tāpat valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kam ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību, tai skaitā ir psihiskas slimības, tuberkuloze.
Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, kā arī kārtību, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu samaksas apmēru noteiks Ministru kabinets, teikts likumprojekta anotācijā.
"Pilnais grozs" – sociāli apdrošinātajiem un iemaksu veicējiem
Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Tās nākamgad plānotas 1% apmērā no personas minimālās mēneša darba algas. 2019.gadā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas paredzētas 3% no minimālās mēneša darba algas, bet 2020.gada tās plānotas 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas, informē Saeimas Preses dienestā.
Iemaksas būs veicamas reizi gadā – kalendārā gada sākumā, un pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanā attiecīgajā kalendārajā gadā. 2018. gadā veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,3 eiro.
Aiznākamgad apdrošināšanas iemaksas jau būs 13 eiro mēnesī un 2020.gadā – 21 eiro. Taču nākamgad – pārejas gadā – vēl nekādu dalīto pakalpojumu grozu nebūs, uzsver Saeimas deputāts Romualds Ražuks ("Vienotība").
Valsts apdrošinās pensionārus, bērnus, studentus
Vairākām iedzīvotāju grupām gan galvu nevajadzēs lauzīt, jo tās apdrošinās valsts, piemēram, bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, skolēnus un studentus, personas ar I un II grupas invaliditāti, bezdarbniekus, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Par apdrošinātām personām tiks atzītas arī pensionēšanās vecumu sasniegušās personas, izdienas vai speciālo valsts pensiju saņēmēji, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu, kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu vai kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī vairākas citas personu grupas.
Ar 2021.gadu no pacientu līdzmaksājuma tiks atbrīvotas arī personas ar II grupas invaliditāti. Līdz tam laikam šādi atvieglojumi paredzēti tikai personām ar I grupas invaliditāti.
Taču cilvēki ar III grupas invaliditāti pašreizējā likumprojekta redakcijā nav no iemaksām atbrīvoto lokā.
Saeimas sēdē arī debatēja par priekšlikumu no apdrošināšanas iemaksām atbrīvoto lokam piepulcēt arī audžuģimenes. Šo priekšlikuma bija izteicis tiesībsargs Juris Jansons, taču Sociālo lietu komisija to neatbalstīja, jo Labklājības ministrija un Finanšu ministrija nevarēja iesniegt datus, cik tas varētu izmaksāt.
Par audžuģimeņu pieskaitīšanu valsts apdrošināto lokam Saeimas sēdē iestājās deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība): "Galu galā mums uzstādījums ir - katram bērnam sava ģimene, un šī audžuģimeņu kustība būtu atbalstāma arī šādā veidā."
Šo priekšlikumu Saeima atbalstīja.
Taču neatbalstīja Saeimas opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai" (NSL) priekšlikumu no apdrošināšanas iemaksām atbrīvot personas, kas kopj savus bērnus – pieaugušos invalīdus kopš bērnības.
"Šie vecāki nav atteikušies no bērna slimnīcā, šie vecāki nav atdevuši savu bērnu bērnunamā, šie vecāki nav ievietojuši savu bērnu sociālās aprūpes iestādē. Viņi visu mūžu, kamēr vien šis bērns dzīvo virs zemes, kopj un audzina šo bērnu paši. Respektīvi, situācija ģimenē ir ļoti smaga. Pieauguši bērni, ar kuriem praktiski jāpavada 24 stundas diennaktī, viņi jāpieskata un jāaprūpē," sacīja deputāte Silvija Šimfa ("No sirds Latvijai").
Konkrēts finansējums veselības aprūpei
Otrajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā rakstīts, ka veselības aprūpes finansējums, sākot ar 2020.gadu, veidos ne mazāk kā 4% no iekšzemes kopprodukta.
"Ja tas nav vienkārši vēlēšanu burkāns, ko tagad kratīt priekšā sabiedrībai un mediķiem, tad politiķiem vajadzētu būt atbildīgiem un uzrakstīt, kādā veidā šie 4% nonāks medicīnas aprūpes budžetā," teica deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").
Viņš iestājās par to, ka likumā jānorāda soļi – konkrēti skaitļi, kā tieši nākamajos trīs gados augs valsts finansējums veselības aprūpei. Tomēr Saeima to neatbalstīja.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) lēš, ka kopējais finansiālais ieguvums pēc "medicīnas nodevas" ieviešanas nākamgad varētu būtu 15-20 miljoni eiro.
Savukārt valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana strādājošajiem par vienu procentpunktu veselības nozarei nākamgad varētu dot 85 miljonus eiro.
Pašlaik iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu un uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas, piebilst Saeimā.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
