Februārī ideju vērtēs atbildīgā Saeimas komisija, kas uz sēdi varētu aicināt arī pārējās iesaistītās puses. Augstākās izglītības padomes vadītājs gan norāda, ka studiju ilguma saīsināšana ietekmētu augstākās izglītības budžetu, un nav pieļaujamas īsākas studijas profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmās.
Maģistra grāds īsākā termiņā
"Šobrīd Latvijas normatīvie akti nosaka, ka maģistra grādu Latvijā nav iespējams iegūt ātrāk kā piecos gados. Situācija Eiropas valstīs ir citādāka un ir iespējams maģistra grādu iegūt, studējot arī gada vai pusotra gada laikā," teica RSU Eiropas studiju fakultātes docents Māris Andžāns.
Tieši RSU ir autors vēstulei, kas nosūtīta virknei augstākās izglītības politikas veidotāju, aicinot grozīt Augstskolu likumu un noteikt, ka maģistra grāds piešķirams arī īsākā laika termiņā.
"2016.gadā Rīgas Stradiņa universitāte izveidoja jaunu studiju programmu "Starptautiskā pārvaldība un diplomātija", angļu valodā piedāvājot pusotra gada laikā iegūt maģistra grādu. Un praksē situācija bija tāda, ka mums nācās atraidīt aptuveni 90% gribētājus, jo visi šie 90% gribētāju bija beiguši trīs gadīgās bakalaura programmas gan Latvijā, gan ārvalstīs, un līdz ar to mēs viņus diemžēl uzņemt nevaram, un arī bija jāatliek mācību uzsākšana šajā programmā, jo nevarējām savākt pietiekamu skaitu interesentu," stāstīja Andžāns.
Latvijas studenti, īpaši sociālajās zinātnēs maģistra studijas turpinot Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un citviet, kur šis termiņš ir īsāks, bet vēl citās valstīs to likumi neregulē.
Sola vērtēt augtskolas ideju
Pagājušas aptuveni desmit dienas kopš vēstules izsūtīšanas un pagaidām atbilde neesot saņemta. Noskaidrot izglītības ministra un Rektoru padomes vadītāja viedokli neizdodas, taču Saeimas Izglītības komisijas vadītāja sola ideju vērtēt, iespējams, 14. februārī.
"Skaidrs, ka tas ir runājams ar Izglītības ministriju, tā kā par izmaiņām šobrīd vairāk neviens neko nepateiks Saeimas pusē," teica Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ilze Viņķele ("Vienotība").
Par ideju diskutēt gatavs arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, tomēr viņš saskata arī vairākus riskus.
Esot jāvērtē, vai Latvijas diplomi atsevišķās programmās nezaudētu starptautisku atzinību, un, kā šāds solis ietekmētu augstskolu budžetu.
"Latvijas situācijā jāņem vērā, ka mums dominējošs ir maksas studentu skaits. Maksas studenti. It sevišķi sociālajās zinātnēs, praktiski 90% ir maksas studenti, tikai 10% ir valsts budžeta vietas. Tā ir būtiska atšķirība no daudzām citām valstīm, teiksim, tuvajām ziemeļu valstīm, Vācijas, Francijas, kur pamatā ir budžeta vietas. Nav tādu maksas studentu, un līdz ar to studiju programmām, kur ir pieci, tagad četri ar pusi gadi. Nu tas nav tā, ka šis maksāšanas aspekts uzreiz augstskolu un, protams, studentu izvēli par labu īsākam studiju laikam," atzina Vētra.
Drauds profesionālajām studijām?
Tomēr Latvijā pusgads ietekmētu maksājošo studentu izvēli. To apliecinot vēsturisks fakts. Sākotnēji bakalaura līmeņa studijas visur Latvijā ilgušas četrus gadus, un, sekojot Latvijas Universitātes piemēram, visi akadēmiskie bakalauri tagad iegūstami trīs gadu laikā.
Andžāns no RSU pieļauj, ka vienu gadu ilgas maģistra studijas, iespējams, daļu jauniešu nemudinātu uzreiz pēc bakalaura iegūšanas uzsākt darba gaitas, bet veltīt visu uzmanību studijām.
Pieci ar pusi un pat seši gadi pašlaik jāmācās Vidzemes Augstskolā Valmierā un Ventspils Augstskolā. Tās rektora vietas izpildītājs Kārlis Krēsliņš saka, likuma grozījumi varētu apdraudēt profesionālās programmas, jo daudzi, visticamāk, dotu priekšroku četru ar pusi gadu ilgām bakalaura un maģistra studijām, nevis četru gadu ilgām bakalaura studijām.
"Ja mums ir profesionālā programma, mums tagad ir gan tulkiem, gan biznesa vadībā, un profesionālā ir četri gadi. Mums bija pirms tam akadēmiskā četri gadi, mēs pārveidojām uz profesionālo, jo tur ir tā prakse. Prakse pusgadu rudens semestrī. Cilvēki, ja viņi sapratīs, kur tas pusgads ir, ja, ka tas pusgads ir praksē. Mēs arī aptauju veicām iekšēju studentiem, un viņi visi pateica, ka prakse ir svarīga, ļoti, biznesa studentiem," sacīja Krēsliņš.
Veidot praksi paralēli studijām diez vai varētu, jo tad studenti būtu pārāk noslogoti.
