Izmeklēšanā tika izskatīta pat versija par tīšu ļaunprātību. Tagad operāciju zāli novēro ar kameru un katru dienu maina durvju drošības kodu.
Liktenīgajā sestdienā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī operēja 26 cilvēkus, desmit no viņiem radās sarežģījumi. Viņus pēc tam ārstēja ar antibiotiku kursu Stradiņos.
Vainīga bija baktērija, kam acs nav dabiska vide. To atklāja trim pacientiem. Kā tā nokļuva operētajās acīs, nav skaidrs.
Taču, tā kā operācijā lietotie medikamenti un šķīdumi jau bija nodoti medicīnas atkritumos, tos pārbaudīt nevarēja.
Visi materiāli tiek izmesti, netiek glabāti, bet situācija liek domāt, ka kaut kāds vīruss figurēja apkārt, sprieda Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.
Ziemeļkurzemes slimnīcas galvenā ārste Linda Mičule pieļāva, ka vainīgs kāds “ārējais faktos X, kuru mēs nezinām”. Viņa apturēja kataraktas operēšanu, līdz noskaidros komplikāciju cēloni. Tas nav atrasts, bet ir atrasti riska faktori, un tie ir novērsti.
“Ļoti īss operācijas laiks, stress, steiga, esam to pagarinājuši. Īss laiks starp operācijām, to arī esam pagarinājuši, lai gan no gaisa, medikamentiem nav izdalīti ierosinātāji,” stāstīja Mičule.
LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka izskatīta pat versija par tīšu ļaunprātību. Operēt bija ieradušies oftalmologi no Stradiņa slimnīcas, kas jau kopš pavasara nāk palīgā Ventspils kolēģiem. Taču jebkādu profesionālu greizsirdību vai citu iemeslu abās slimnīcās kategoriski noliedz.
Tiesa, pēc notikušā pie operācijas zāles uzstādīta novērošanas kamera un durvju drošības kods, kuru atklāj tikai tās dienas personālam.
Stradiņa slimnīcā saka, ka ne visiem iesaistītajiem pacientiem viss ir beidzies. Iespējams, nāksies operēt atkal.
“Mēs viņiem sekojam un plānojam cīnīties par viņiem arī turpmāk,” norādīja profesore Laganovska, kura uzsāka cīņu ar mikroba izraisītajām sekām. Ventspils slimnīca segusi visus transporta izdevumus, naudu par gultas dienām “stradiņos” un par zālēm.
Tāpat visus cietušos aicina vērsties Ārstniecības riska fondā, lai saņemtu kompensāciju, katram pacientam aizsūtīta vēstule ar informāciju, kur viņiem vērsties, kas jāpilda.
Ventspils slimnīcā arī palielināts personāla skaits. Tagad kataraktas operācijā piedalās operējošais ārsts, ārsta palīgs un māsa vai divas māsas. Tāpat iepirkti citi medikamenti un daudz vairāk vienreizlietojamo instrumentu. To, ka tikai vienreizlietojamo instrumentu lietošana operācijas izmaksas trīskāršotu, toties samazinātu riskus, atzīst arī “stradiņos”.
“Vai mēs operējam ar šādu drošības pakāpi, vai arī operācijas izmaksas trīskāršojas, un tad rindas pagarinās,” norādīja Laganovska.
Komplikācijas pēc kataraktas operācijām esot fiksētas daudzviet Eiropā. Taču Latvijā pārsteidzoši bija tas, ka tās bija tik daudziem un tieši pēc kārtas operētajiem.
Uz kataraktas operāciju rindā jāgaida vidēji trīs gadi. Latvijā katru gadu operē vidēji 3000 pacientu.
