Ventspils pagastu dienā varēja pārliecināties, ka lauku cilvēkiem ir, ko piedāvāt. Novada sieviešu biedrības „Spārni” vadītāja Zigrīda Krauze apgalvo, ka šobrīd atdzimst izpratne par dzīvi laukos.
Arvien biežāk Latvijā kā dzīvesvietu izvēloties ciematus un nelielas pilsētiņas. “Jaunas ģimenes nāk uz laukiem dzīvot, attīsta dārzkopību, kas nu katram tuvāks sirdij un kādas ir iespējas,” saka Krauze.
Katrs pagasts svētkos cienāja ar savu produkciju. Veikalos grūti atrast tādu daudzveidību.
“Mēs esam tik mazi, ka mūs neviens neatzīst. Tur jābūt lieliem dārziem, ļoti lielam piedāvājumam, ļoti augstas prasības, cik zinu. Pat no lielajiem dārziem veikalos nelabprāt iepērk mūsu vietējos ābolus. Tas ir mārketings. Mēs tos nemiglojam, jūs redzat – šeit ābols, no koka lasīts, es to iespiežu un ir redzams – ir brūnums. Tas nozīmē, ka mani āboli nav migloti,” saka zemnieku saimniecības „Poņeri” īpašniece Rudīte Boitmane.
Reti atrodams veikalos arī vietējais vīns. Kā saka vīndaris Dainis Barčevskis, tas tādēļ, ka dzēriens pārāk dabīgs. Tas ir dārgs prieks – piedāvāt vīnu, kurš nav sabojāts ar dažādām piedevām. Tas neesot izdevīgi ne ražotājam, ne tirgotājam.
“Lai uzglabātu mājas vīnus dabīgi raudzētus, nelietojot konservantus, tad ir jābūt speciāliem skapjiem. Veikali nevar to nodrošināt, varbūt arī var, bet tas būs ļoti dārgi,” saka Barčevskis.
Zigrīda Krauze domā, ka tas laiks, kad pircēji bija kā uzburti uz importa precēm, jau sen aiz kalniem. Cilvēki esot sapratuši, ka nav nekā labāka par vietējo produkciju, bet nu aktuāls jautājums, kur to iegādāties.
“Cilvēki nespēj saražot tik daudz, lai apmierinātu jebkura vēlmes un prasības. Būtu jau ļoti labi, ja mūsu valdībā to saprastu un nāktu pretī vairāk lauku ļaudīm, un viņiem būtu lielāks atbalsts,” saka Zigrīda.
