Vēlētāju aptauja: Jelgavā ilggadējā mēra Rāviņa partija atkal plūc uzvaras laurus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

3. jūnijs, 2017, 22:00

Latvijā

Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

Pašvaldību vēlēšanās Jelgavā lielāko atbalstu guva jau līdz šim valdošā Zaļo un Zemnieku savienība ar ilggadējo pilsētas mēru Andri Rāviņu, liecina vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (“exit poll”), ko veica Latvijas Televīzija, nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu.

Būtiski gan ņemt vērā, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem, jo salīdzinoši liels vēlētāju skaits (vairāk nekā 2013. gadā) atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošas ticamības vērtēšanai.

Neatbildētāju bija vairāk visās pilsētās, tostarp arī Jelgavā bija krietni vairāk neatbildējušo. Pārējās pilsētās izmaiņas nav tik būtiskas, salīdzinājumā ar 2013.gada vēlēšanām.

Jāņem vērā, ka to vēlētāju, kuri nobalsoja iepriekšējās balsošanas dienās, simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā sestdien balsojušo. Saraksti, kas ir tuvu 5% robežai (abās pusēs), nevar būt droši par iekļūšanu vai neiekļūšanu pašvaldības domē.

Jelgavā aptaujāti 809 vēlētāji, taču 308 neatklāja savu izvēli, no kuriem 232 ir latvieši un 76 cilvēki – krievi. Derīgas atbildes bija 484, un nebalsoja 17 aptaujātie.

Līdz ar Zaļo un Zemnieku savienību, kas varētu būt guvusi 45,45% vēlētāju atbalstu, domē ievēlēta līdz šim vietvarā pārstāvētā partija “Saskaņa” (17,98%), Nacionālā apvienība (9,71%) un “Vienotība” (8,68%).

Savukārt kā jauni politiskie spēki pilsētas domē ir “KPV LV” ar 8,06% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība (7,85%). Bet 5% barjeru, visticamāk, nepārvarēja "Gods kalpot mūsu Latvijai" (1,24%) un Latvijas Sociālistiskā partija (1,03%).

Pašvaldību vēlēšanās Jelgavas pilsētā bija iesniegti astoņi saraksti, kuros ir 110 kandidāti. Viņi pretendēja uz 15 Jelgavas domes deputāta mandātiem. Līdz ar to vidēji uz vienu mandātu kandidēja vairāk nekā septiņi kandidāti.

Vietas Jelgavas domē cerēja iegūt Latvijas Sociālistiskā partija, „Saskaņa”, „Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, „Gods kalpot mūsu Latvijai!”, Nacionālā apvienība, „KPV LV”, kā arī Latvijas Reģionu apvienība.

Pirms četriem gadiem notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija iesniegti deviņi kandidātu saraksti un lielākā daļa no tiem – pieci – iekļuva pilsētas domē.

Vislielāko atbalstu guva ZZS, kam nu jau aizejošajā domes sastāvā bija seši mandāti. Vēl trīs mandāti „Saskaņas centram”, bet pa diviem – „Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai, kā arī „Reģionu aliansei”. Aizejošajā domes sasaukumā koalīcija ir identiska Ministru kabineta modelim – to veido ZZS, „Vienotība” un Nacionālā apvienība.

Pilsētas domi jau vairāk nekā 16 gadus vada Andris Rāviņš (ZZS). Viņš mēra krēslu ieguva 2001.gada 26.martā.

Iepriekšējo domi ievēlēja 40,27% balstiesīgo iedzīvotāju, rāda CVK dati.