Vējonis divos gados otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodevis tikpat daudz likumprojektu, cik Bērziņš četros

 Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš stāšanās amatā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodevis deviņus likumprojektus, pastāstīja Valsts prezidenta kancelejā.

8.jūlijā apritēja divi gadi, kopš Vējoņa stāšanās Valsts prezidenta amatā. Šo divu gadu laikā viņš otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodevis deviņus likumprojektus, kas ir tikpat, cik iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš bija nodevis visos četros pilnvaru gados.

Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodevis, piemēram, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā. "Šajā likumā ietvertais regulējums liek apšaubīt, vai ir izvērtēti un novērsti visi riski, kurus varētu radīt šāda regulējuma spēkā stāšanās. Ierosinātās izmaiņas var nesamērīgi ierobežot vairākuma akcionāru tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību," iepriekš norādīja Vējonis.

Kā liecina Valsts prezidenta mājaslapā pieejamā informācija, Valsts prezidents Saeimā atgrieza arī grozījumus Kredītiestāžu likumā, pamatojot, ka atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar AS "Trasta komercbanka" likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus.

Saeimai otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezti arī grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, tāpat arī Imigrācijas likumā, Jūras kodeksā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuru prezidents kritizēja, norādot, ka Saeimas pieņemtais regulējums ir pretrunīgs un tā pieņemšanā nav ievērots Saeimas kārtības rullis.

Vējonis divu gadu laikā iesniedzis arī piecas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, ierosinājumu par skolu tīkla sakārtošanu, kuros Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) rosināja izstrādāt nepieciešamos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, lai radītu tiesisko pamatu reformu vispārējā izglītībā turpināšanai un nepieciešamos priekšnosacījumus vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Tikmēr eksprezidents Bērziņš četru gadu laikā iesniedza 13 likumdošanas iniciatīvas.

Tāpat pašreizējais Valsts prezidents rosinājis Mūrnieci izstrādāt nepieciešamos likuma grozījumus, lai stiprinātu Tieslietu padomes pilnvaras, kapacitāti un pārvaldību. Likuma ierosinājuma pamatā bija Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada 24.maija ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanas iespējām.

Tikmēr izskatīšanai Saeimā Vējonis iesniedza likumprojektu "Grozījumi Nacionālo drošības likumā", kura mērķis bija pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus.

Saeimā arī tika iesniegts likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā", kas bija vērsts uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likumprojekts paredzēja, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Tāpat Vējonis izskatīšanai Saeimā iesniedza likumprojektu "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļautu nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi ministru kabineta locekļi.

Savukārt līdz šī gada maija vidum Vējonis apžēlojis 12 personas, salīdzinājumam - eksprezidents Bērziņš četru gadu laikā kopumā apžēloja 79 notiesātos, Valdis Zatlers 122, Vaira Vīķe-Freiberga 204, bet Guntis Ulmanis 219, liecina Valsts prezidenta mājaslapā apkopotā informācija.

Vienlaikus divu gadu laikā Vējonis nosūtījis desmit vēstules būtiskos likumdošanas jautājumos, to starpā par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", par valsts budžeta izstrādi, par likumu kvalitātes uzlabošanu, par zāļu iegādes tiesisko regulējumu, par Krimināllikuma grozījumiem un citas. Savukārt eksprezidents Bērziņš četru gadu laikā būtiskos likumdošanas jautājumos nosūtīja 16 vēstules.

Jau ziņots, ka socioloģe Līga Rasnača Vējoņa kā Valsts prezidenta līdzšinējo darbību vērtē drīzāk negatīvi, norādot, ka Vējonis līdz šim nav bijis aktīvs tajās jomās, kas visvairāk satrauc sabiedrību. "Nejūtu ļoti lielu kompetenci un nejūtu, ka prezidents atsauktos uz tām jomām, kas sabiedrībai būtu ļoti svarīgas. Vismaz daļu sabiedrības satrauc publikācijas par "oligarhu sarunām", un piekrītu ekspertiem, ka prezidentam, kura funkcijas ir simboliskas un reprezentatīvas, būtu skaidri jāpauž sava attieksme," uzsvēra Rasnača.

Tikmēr sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis norādīja, ka Valsts prezidents bijis aktīvs gan kopumā, gan īpaši likumdošanas jomā. "Vējonis šo divu gadu laikā ir atmetis atpakaļ tik daudz likumu, cik prezidents Andris Bērziņš četros gados kopā. No tāda aspekta viņš ir diezgan aktīvs," secinājis Rajevskis.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti