Pirmkārt, grozīt reklāmas izvietošanas saistošos noteikumus Rīgas dome apņēmusies, jo likumdevējs Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteicis visām pašvaldībām vienotu kārtību, kā drīkst popularizēt politiķus.
Tādēļ Rīgas noteikumos vēlēšanu reklāmas jautājumi izņemti. Tomēr pie reizes noteikumos iekļauta virkne citu jaunumu.
Piemēram, kultūras iestādes repertuāra dizainu drīkstēs mainīt bez ikreizēja saskaņojuma būvvaldē, reklamēt nedrīkstēs notikumus, kuru norise paredzēta patvaļīgās būvēs, bet afišu papīram būs noteiktas prasības, lai reklāmas izvietotāji neliktu pašus lētākos sliktas kvalitātes plakātus.
Savukārt virknē vēsturiskā centra ielu būs atļautas digitālās reklāmas.
"Atbilstoši mūsdienu laikam un, manuprāt, tas neietekmēs pilsētu negatīvi. Tieši otrādi - tas radīs papildus pievienoto vērtību, jo šajos digitālajos ekrānos būs iespējams izvietot informāciju arī par pilsētu un kultūras pasākumiem," skaidro būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Tāpat ņirboši ekrāni tiks atļauti vēsturiskajos laukumos, piemēram, Alberta laukumā, kas esot Rīgas aizsākums, bet būvvaldes ieskatā pašlaik nepelnīti aizmirsts.
Savukārt uz nekoptām māju sienām reklāmas būs aizliegtas.
Turklāt namsaimnieki turpmāk vairs nevarēšot izvairīties no atbildības, ja uz fasādes redzama novecojusi un nolupusi reklāma, kā tas ir ar vairs neesošo "Saules banku" Līvu laukumā.
"Būs attiecīgi instrumenti, lai varētu uzdot ēkas īpašniekam reklāmu uz nesakārtotas fasādes novākt," saka Vircavs. Viņš atzīst, ka līdzšinējie normatīvi ļāva vecām reklāmām palikt uz sienām.
Reklāmas nozare par nepieciešamību uzlabot normatīvus runājusi jau gadiem, norāda Vides reklāmas asociācijas pārstāve un kompānijas «JCDecaux Latvija» direktore Jeļena Brokāne.
Plānotās izmaiņas viņa slavē. "Digitālie ekrāni ir moderni un ir vajadzīgi pilsētai. Uz nodrupušām fasādēm reklāmām arī nevajadzētu būt," saka Brokāne. Viņa gan norāda, ka vizuāli glītākiem vajadzētu būt afišu stabiem, kur reklāmas turpina līmēt citu citai virsū kā pirms 100 gadiem.
Tikmēr arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte vērtē, ka reklāmas jautājumi Rīgā tiek risināti haotiski, lai gan jau patlaban ir noteikumi gan vēstures un arhitektūras mantojuma sargāšanai, gan stingra kārtība reklāmas izvietošanai. Ar noteikumu izmaiņām domāts labi, bet rodas šaubas, vai un ko iegūs pilsētas koptēls. "Reklāmas ir ļoti, ļoti haotiski izvietotas," viņa saka. Tomēr reklāmas nav vienīgā problēma, kas kaitē galvaspilsētas vizuālajam tēlam. Piemēram, sabiedriskā transporta atiešanas laiki pieturās nav nedz glīti, nedz parocīgi bērniem, jo ir par augstu.
Arhitekte gan arī norāda, ka pārlieki ierobežojumi savukārt traucē attīstīties mazajiem uzņēmējiem, jo nesamērīgi stingru prasību ieviešana ir arī dārga.
