VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris Latvijas Radio sacīja, ka daži komisijas pārstāvji izteikuši gatavību iegūt pielaidi valsts noslēpumam, lai varētu izpētīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošos VDK dokumentus. Tur glabājas salīdzinoši neliela daļa jeb 0,2% "čekas maisu", jo lauvas tiesa dokumentu glabājas Nacionālajā arhīvā.
Lai iegūtu pielaidi valsts noslēpumam un tādējādi piekļūtu SAB telpās esošajiem "čekas maisiem", ir jāaizpilda anketa. Taču tas saskaņā ar likumu esot jādara zināmās ministrijās, kur ir slepenības režīma telpas. "Tad tur būtu jāaizpilda šie dokumenti. Vietējais cilvēks, kas tur to pārzina, pārbaudītu un tālāk nosūtītu pārbaudītos dokumentus SAB," sacīja Kangeris.
Pēc viņa teiktā, tā kā VDK zinātniskās izpētes komisija zināmā mērā ir pakļauta IZM, arī Latvijas Universitātei, lūgts izmantot ministrijas slepenības režīma telpas. Taču IZM atteikusi izmantot tās slepenības režīma telpas. Tāpēc tagad komisija ir sazinājusies ar SAB un pārrunājusi iespēju dokumentus aizpildīt uz vietas SAB telpās.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs sprieda, ka VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs acīmredzot ir "dažu pavāju juristu" maldināts un izplata aplamu informāciju, ka minētie dokumenti ir jāaizpilda slepenības režīma telpās.
2004. gada 6. janvāra noteikumos par valsts noslēpuma un klasificētas informācijas aizsardzību nav teikts, ka anketa un autobiogrāfija būtu jāraksta slepenā telpā. "To nav darījis neviens cilvēks Latvijā pagaidām – ne ministrs, ne Saeimas deputāts, neviens cits. Es pats pildīju šos dokumentus, sēžot mājās savā kabinetā," teica ministrs.
Pēc viņa sacītā, dokumenti iegūst aizsargātu statusu tikai tajā brīdī, kad tos nodod "atbilstošajam ierēdnim", kas tos paņem un nodot tālākam darbam SAB vai Drošības policijā.
"Tā kā vajadzības pēc slepenas telpas nav ne vismazākās šeit. Un es būtu ļoti priecīgs, ja šīs komisijas vadība un šie augsti mācītie juristi, kas konsultē Kangera kungu, būtu nevis divus gadus niekojušies, bet laikā aizpildījuši anketas un jau sen būtu varējuši strādāt Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā," sprieda ministrs.
Jau ziņots, ka Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir pēc nākamā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
Pētnieku komisijas vadītājs Kangeris gan iepriekš uzsvēra, ka pētniekiem nav iespējas brīvi rīkoties ar datiem. Lai tiktu SAB telpās, kur varētu iepazīties ar neanonimizētajiem dokumentiem, divi pētnieki pieteikušies pielaidei uz valsts noslēpumu.
