Panorāma

Ēnu ekonomikas līmenis lēnām krītas

Panorāma

Medicīnas māsām pārslodze un izdegšana

LTV intervija ar Vatikāna valsts sekretāru

Vatikāna valsts sekretārs: Kristietības klātbūtne Eiropā samazinās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

"Es, protams, esmu tikai vēstnesis un, ja drīkstu  paust savu personisko viedokli, ceru, ka Romas pāvests Francisks piekritīs 2018.gadā apmeklēt Latviju," tā ceturtdien, 12.maijā, viesojoties Rīgā, izteicās Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins.

Viņa amats ir otrais aiz Romas pāvesta krēsla un uzskatāms par analogu premjerministra postenim. Rīgā viņš tikās gan ar Valsts prezidentu, gan ar premjeru un ārlietu ministru un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vēlāk preses konferencē Parolins stāstīja par ģimenes vērtību stiprināšanu un bēgļu krīzi, aicinot cilvēkus nebaidīties no svešām kultūrām. Bet pēc tam ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai kardināls Pjetro Parolins atzina kristiešu skaita samazināšanos Rietumu pasaulē. Taču tas nav jautājums tikai par kvantitāti. Mūsdienu kristiešu pārliecība esot lielāka. Kardinālu intervēja Latvijas Televīzijas žurnālists Imants Frederiks Ozols.

Imants Frederiks Ozols: Eminence, mēs arvien dzirdam par pastāvīgu kristiešu skaita samazināšanos Rietumu pasaulē. Savukārt pērn ziņas no ASV liecināja, ka kristiešu skaits ir piedzīvojis asu samazinājumu. Kādēļ par spīti bažām, kuras saistās ar islāma ticīgo bēgļu ieplūšanu un nemitīgo kristīgā mantojuma pieminēšanu, kristīgo skaits samazinās. Vai Vatikāns var ko darīt šajā sakarā?

Pjetro Parolins: Nezinu, vai informācija par ASV ir precīza. Kristiešu skaits ASV pieaug, ņemot vērā iebraucējus no Latīņamerikas valstīm. Taču, lai vai kā, jūs norādījāt uz problēmu, kas ir patiesa. Jo īpaši Eiropā kristietības klātbūtne samazinās. Ko darīt? Kā baznīcai mums ir jāiestājas evaņģelizācijas pozīcijās. To ierosināja Svētais tēvs, pāvests Francisks savā pirmajā dokumentā – kas ir programmātisks dokuments “Evandželii Gaudium”. Tajā viņš teica, ka baznīcai ir jādodas ārā, nevis jāpaliek sakristejās, kā mēs sakām. Iet ārā un aizsniegt visus, jo īpaši perifērijās, un pasludināt viņiem evaņģēlija vēsti. Un tādā veidā, lai evaņģēlijs būtu uzrunājošs cilvēkiem. Proti, tam jānāk kā atbildei uz tiem patiesajiem un dziļajiem jautājumiem, kas ir katrā cilvēkā. Tātad domāju, ka atbilde tam, kas jādara Baznīcai, ir evaņģelizācija. Tāda, ko pāvests Jānis Pāvils Otrais dēvēja par jauno evaņģelizāciju. Mūsu reģions ir evaņģelizēts jau pirms daudziem gadiem. Taču mums ir jāiešķiļ jauns un svaigs entuziasms. Un domāju, ka tas ir tas veids, kā palīdzēt vairot kristiešu skaitu un kvalitāti.

Nešķiet, ka tas būtu tūlītējs risinājums. Varbūt ar to saistīts mans nākamais jautājums. Daudzām kristiešu paaudzēm nav nācies pieredzēt, ka dzīvs pāvests pensionējas, dodot vietu citam, kā tas bija ar pāvestu Francisku. Saprotams, ka to uztvēra kā Baznīcas tēla atjaunošanas kampaņu. Tika sagaidīts, ka Baznīca pievērsīsies savu rindu tīrīšanai no pedofīlijas, ka būs jauna vēsts homoseksuāli orientētiem ļaudīm, kā arī attiecībā uz laulību šķiršanu un atkārtotu precēšanos pēc šķiršanās. Lielākā daļa gaidu nav gluži piepildītas. 

Vispirmām kārtām mēs nedzenamies pēc tūlītējiem rezultātiem. Mēs neesam komerciāls uzņēmums. Mēs esam Jēzus Kristus katoliskā baznīca. Jēzus Kristus, kurš bija Dieva dēls, būdams visvarens, nepievērsa kristietībai visus ļaudis. Nedz arī visi nostājās par viņu. Tikai trīs cilvēki paliek pie viņa krusta pakājē. Vai Baznīca mainīs savu politiku? Nedomāju vis! .. Mums ir jādara maksimālais, lai pasludinātu to vēsti, ko Dievs mums liek pasludināt, ļaujot katram nonākt saskarē ar evaņģēliju. Katram ir viņa brīvā griba un pārliecība, pēc kuras sekot, atbildot šim sludinājumam. 

Turklāt nedomāju, ka baznīcai rūp skaits. Protams, mēs vēlētos lielāko iespējamo katoļu skaitu. Taču tā nav jautājuma būtība. Jautājuma būtība ir, ka katru aizsniedz evaņģēlija vēsts. Šajā ziņā evaņģēlijs ir visai prasīgs pret ļaudīm. Dzīvot saskaņā ar kristīgo ticību nozīmē dzīvot konkrētā veidā. Tas ir Baznīcas piedāvājums. Visos laikos. Tas nenozīmē, ka mums nerūp jūsu nupat minētās situācijas. Pāvests vēlas aizsniegt katru, taču, saprotams, evaņģēlijā ir tādas lietas, kas nevar tikt mainītas. 

Mums atvēlētā ierobežotā laika dēļ atliek vieta tikai vienam jautājumam. Latvijas Universitātes profesors, mans pasniedzējs, reiz minēja, ka visām lielākajām reliģijām ir dzīves ilgums – aptuveni divi tūkstoši gadu. Nezinu, no kurienes šāds skaitlis ņemts. Vai tas tā ir? Un, ja tas ir tā, tad varbūt kristietība ir sava ceļa galā?

Nudien, jūs man vaicājat šādu jautājumu, ko es nevaru…

Kuram gan vēl lai es to vaicātu?

Neko par to nevaru pateikt. Tā ir pirmā reize, kad dzirdu ko šādu par reliģiju. (pauze) Par piemēru – mēs šobrīd pieredzam kristietības uzplaukumu un pieaugšanu citās pasaules daļās. Tādēļ grūti vienkārši teikt, ka tā izbeigtos. Tāpat mēs redzam arī citu fenomenu, - ka kristiešu kvalitāte ir pieaugusi.

Kā to saprast - kvalitāte?

Tas nozīmē, ka mūsdienu kristieši, kas piedalās Baznīcas dzīvē, ir vairāk pārliecības pilni par savu ticību. Viņu ticība ir dziļāka. Tādēļ es domāju, ka ir grūti tā vienkārši teikt, ka kristīgā reliģija visur piedzīvo savu norietu. Mums ir arī Jēzus vārds, ka elles spēki neuzvarēs. Uz to mēs paļaujamies. Un tādēļ mēs neesam pārāk pesimistiski. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti