Daļa vasaras vai pat visa vasara bez karstā ūdens Rēzeknes un Ludzas iedzīvotājiem ir jau ierasta lieta. Uzrunātie pilsētu iedzīvotāji neapmierinātību un neizpratni neslēpj, tomēr katrs atradis veidu, kā pielāgoties situācijai, – kāds ūdeni silda bļodās, kāds iegādājies boileri, bet vēl kāds iet mazgāties pie radiem vai draugiem.
Katru gadu ap jūnija vidu visā Ludzas pilsētā, kur ir aptuveni 9000 iedzīvotāju, karstā ūdens padeve tiek atslēgta līdz pat augusta beigām. Šādu lēmumu pieņēmusi vietēja pašvaldība, jo karstā ūdens piegādāšana komunālajam uzņēmuma neesot izdevīga, jo liela daļa iedzīvotāju nespējot norēķināties par patērēto ūdeni, skaidro pašvaldības uzņēmuma “Ludzas apsaimniekotājs” vadītājs Andris Līpacis.
“Diemžēl pilsētā pie mums karsto ūdeni ne visi lieto, pārsvarā visiem ir boileri. Līdz ar to tā patērētā ūdens masa ir daudz, daudz mazāka un zudumi lieli. Pērn par karsto ūdeni un zudumiem tīklos iedzīvotāju parāds sasniedza aptuveni 30 000 eiro. Viens kubs ūdens maksā 1,48 eiro, plus vēl ūdens uzsildīšana - 3,74 eiro, plus vēl zudumi tīklos, kas apkures sezonas laikā sasniedz ap 13%, bet, sniedzot karsto ūdeni vasarā, šie zudumi varētu sasniegt pat 40%,” skaidro Līpacis.
Viņš uzsver - ja dome izlemtu pieslēgt karsto ūdeni pilsētai vasarā, uzņēmuma zaudējumi šajā laikā varētu pārsniegt 10 000 eiro.
“Ja dome atbalstītu tādu gājienu, ka mēs apzināti ejam uz zudumiem, aicinātu tos iedzīvotājus, kam boileri, masveidā pieslēgties centrālajai karstā ūdens padevei, varbūt tas arī izdotos. Godīgi sakot, mēs no vienas puses būtu arī ieinteresēti, jo nebojātos iekšējās komunikācijas,” atzīst Līpacis.
Pagaidām Ludzas pašvaldība par centralizētu karstā ūdens piegādi iedzīvotājiem vasarā nespriež. Risinājums tiek meklēts, ierīkojot sabiedriskās dušas.
Savukārt Rēzeknes iedzīvotājiem šovasar karstais ūdens nav pieejams laikā no divām līdz trim nedēļām, kad pilsētā notiek siltumtrašu profilaktiskais remonts. Karstā ūdens atslēgšana notiek pa mikrorajoniem, stāsta uzņēmuma “Rēzeknes siltumtīkli” vadītājs Aldis Mežals.
“Trašu garums Rēzeknē ir nepilni 40 kilometri, un siltumtrašu vecums pārsniedz 30 gadus. Jaunās trases no visa kopējo trašu garuma ir nomainītas tikai par 25%. Tāpēc mēs katru gadu veicam kaut kādus uzlabošanas darbus, liekam jaunus aizbīdņus, lai to apstāšanas laiku vasaras periodā varētu samazināt,” stāsta Mežals.
Ludzā, lai nodrošinātu karstā ūdens padevi, ūdens būtu jāsilda speciāli, bet Rēzeknē karstais ūdens ir blakusprodukts, un tā izmaksas ir lētākas, tāpēc to izmanto liela daļa pilsētnieku.
“Mums ir izdevīgi ražot karsto ūdeni. Par pagājušo mēnesi karstā ūdens izmaksas sasniedza 3,81eiro par vienu kubikmetru. Un izdevīgi mums ir tāpēc, ka mums ir uzstādītas koģenerācijas iekārtas gan ziemeļos, gan centrā. Koģenerācijas iekārtas darbojas cauru gadu, un to iekārtu dzesēšanai izmantojam ūdeni. Tas siltais ūdens sanāk kā blakusprodukts. Bet šobrīd situācija ir tāda, ja cilvēks paskaita, kas viņam izdevīgāk - uzturēt boileri vai ņemt karsto ūdeni pie mums –, protams, ka pie mums sanāk lētāk,” skaidro Aldis Mežals.
Plānots, ka ludzānieši pie karstā ūdens tiks tikai augusta beigās, pirms mācību gada sākuma. Savukārt visos Rēzeknes mikrorajonos karstā ūdens padeve tiks atjaunota līdz augustam.
Daudzās Latgales mazpilsētās, piemēram, Kārsavā un Zilupē, centralizēti karstais ūdens netiek piegādāts vispār, savukārt Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī nepieciešamie profilaktiskie darbi notiek vien dažu dienu laikā.
