Imants Sproģis ir viens no pieciem Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem Daugavpilī. Imants bijis Tautas frontes dalībnieks, tāpēc valsts neatkarības un valsts valodas jautājums ir svarīgs.
“Latviešu valodas cieņu Daugavpilī gribētos redzēt, līdz ar to mēģinu kaut ko darīt šajā jomā”, atzīst Imants Sproģis.
Vīrietim šobrīd nav pastāvīga darba, tāpēc ir iespēja laiku veltīt vērošanai, cik pareizi un kā sabiedriskajās vietās tiek lietota latviešu valoda. Šobrīd, vērtējot situāciju, Imants secinājis, ka Daugavpilī lielākā problēma ir tā, ka latviešu valodu sabiedriskajās vietās dzird maz, sarunvaloda veikalos, sabiedriskajā transportā ir krievu.
“Mani pārsteidz tas, ka dažos veikalos mani nesaprot. Es latviski, atbild krieviski, ja sabiedriskā vietā strādā, ir jāpārvalda abas valodas, es domāju, ka tagad angļu nedaudz vajag,” spriež Imants.
Imants sabiedriskā palīga pienākumus veic paralēli saviem ikdienas darbiem, vedot bērnus uz skolu, dodoties iepirkties. Ļoti bieži Imants saskaras ar situāciju, ka latviski cilvēki nerunā ne tāpēc, ka to negribētu, bet gan tāpēc, ka valodu nezina. Arī rakstu valodā Daugavpilī iezogas kļūdas. Tirgū produktu uzrakstos, ēdienkartēs – trūkst burtiem garumzīmes vai mīkstinājuma.
Sabiedrisko palīgu pienākums ir cilvēkiem palīdzēt saskatīt kļūdu un to izlabot, lai latviešu valodas lietojums būtu korekts.
“Parasti cilvēki iet pretī un izlabo. Kļūda, garumzīmes nav, uzliek, nav problēmu,” saka Imants.
Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 29 sabiedriskie palīgi, tomēr to skaits ir nepieciešams lielāks. Tāpēc Valsts valodas centrs aicina pieteikties jaunus sabiedriskos palīgus, lai kopīgiem spēkiem veicinātu pareizu latviešu valodas lietošanu.
“Tie ir tādi sabiedriski aktīvi cilvēki, kuriem ir ļoti svarīgi palīdzēt kopt, mīlēt un aizsargāt latviešu valodu. Šie cilvēki darbojas ar tādu kā misijas apziņu, jo tas ir brīvprātīgais darbs. Cilvēki no brīvas gribas savā brīvajā laikā cenšas ieraudzīt nepilnības latviešu valodas lietojumos, un tās palīdz novērst,” norāda Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākā inspektore, sabiedrisko palīgu koordinatore Dzintra Skrūzmane.
Šobrīd Latgalē - Daugavpilī ir pieci sabiedriskie palīgi, viens sabiedriskais palīgs paralēli ir gan Rīgā, gan Kārsavā, Rēzeknē sabiedriskā palīga nav, jo iepriekšējais palīgs mainījis dzīvesvietu.
Valsts valodas centrs nākotnē vēlētos, lai visos Latvijas novados darbotos sabiedriskie palīgi.
Jautājot, vai šobrīd ir reģioni vai konkrētas vietas, kur biežāk konstatētas problēmas ar valsts valodas lietojumu, centrā atbild, ka īpaši nav novērotas.
“Apmēram mums ir vienāds šis valodas lietojums, vienkārši varbūt atsevišķos reģionos ir vairāk runāšanas jautājums, kur nerunā vajadzīgajā līmenī, bet tas jautājums, kas saistīts ar publisko informāciju, tas ir apmēram vienāds. Problēmas mums ir ar krievisko informāciju, tāpat mūsu publiskajā telpā ļoti ienāk angļu valoda. Šīs lietas ir jāskatās, kā tiek tulkotas vai netulkotas, pareizi iztulkotas, līdz ar to grūti teikt, ka kāda vieta ļoti izceltos un kāda ne”, atzīst Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākā inspektore, sabiedrisko palīgu koordinatore Dzintra Skrūzmane.
Par sabiedrisko palīgu var pieteikties, sākot no 21 gada vecuma, jābūt augstākajai izglītībai, latviešu valodai dzimtajai vai jāzina tā augstākā līmeņa otrajā pakāpē.
Tie, kuri pieteiksies veikt sabiedriskā palīga pienākumus oktobrī, novembrī jau varēs piedalīties sabiedrisko palīgu apmācībās.
Tajās topošie sabiedriskie palīgi tiks iepazīstināti ar latviešu valodas kultūras jautājumiem, valodas likumu un tā piemērošanu, būs nodarbība arī ar psihologu, lai sabiedriskie palīgi spētu korekti norādīt uz pieļautajām latviešu valodas kļūdām.
