25 izaugsmes un nopietna darba piepildīti gadi, tā Valsts robežsardzes koledžas darbību jubilejā raksturo robežsardzes vadība. Svētku reizē Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” notika pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Robežapsardze” izlaidums. 41 kadets, kļūstot par virsniekiem un saņemot augstākas pakāpes apliecinājumu, izteica gatavību un godu rūpēties par Latvijas drošību robežapsardzībā.
“Manuprāt, patriotisms ir katrā Latvijas pilsonī, katrā iedzīvotājā, un man ir patiess gods kalpot Latvijai,” saka Valsts robežsardzes koledžas absolvente Sanita Ļahnoviča.
“Sajutos gatavs, sajutos, ka varu uzņemties lielāku atbildību. Tāpēc arī gāju uz priekšu, pa karjeras kāpnēm uz augšu. Koledžai novēlu tikai un vienīgi augt. Neapstāties pie jau sasniegtā. Turpināt attīstīties,” novēl Valsts robežsardzes koledžas absolvents Māris Kārkliņš.
“Vēl pirms pieciem gadiem šī bija vienīgā mācību iestāde robežsardzē un pamatmācību iestāde. Šodien šī ir pamatiestāde, uz kuras bāzes notiek bakalaura apmācība, uz kuras bāzes notiek arī maģistru robežsardzes apmācība,” norāda Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Ik gadu robežsardzes koledžā uzņem aptuveni 80 inspektorus un papildu uzņemšanā - vēl 40. Pēc vadības lūguma dažkārt šis skaits tiek palielināts. Lai arī šobrīd jauno kadetu skaits ir pietiekams, lielāka konkurence uzņemšanas laikā par ļaunu nenāktu.
“Mēs esam pieteikuši un jau sen definējuši, ka, mūsuprāt, uz robežas būtu jābūt vairāk robežsargu, tai skaitā arī robežsardzes virsniekiem, kuri šodien saņēma virsnieka pakāpes,” uzsver Normunds Garbars.
Robežsardzes koledžas 25. dzimšanas dienā īpašus apbalvojumus saņēma arī ilggadējie un centīgākie darbinieki.
Bet šobrīd aktuālākais darbs Valsts robežsardzē saistīts ar tehniskā aprīkojuma atjaunošanu un robežjoslas ar Baltkrieviju sakārtošanu.
“Primāri ir robežas iekārtošana, kura veiksmīgi noris, un šodien jau ir uzsākts darbs pie Baltkrievijas robežas iekārtošanas. Nākotnē, protams, tas ir jauns robežsardzes likums. Tā ir lielāka integrēšanās un savietojamība ar bruņotajiem spēkiem,” stāsta Normunds Garbars.
Valsts robežsardzes koledžas direktors Arvīds Liepiņš savukārt atklāj, ka koledžai “ir vēl divi pietiekoši svarīgi uzdevumi no Valsts robežsardzes, kuri nav saistīti tieši ar mācību procesu - tā ir sporta attīstība, organizācija un kinoloģijas jomas attīstība”.
Kinoloģijas attīstībā Valsts robežsardzes koledžā jau ir sperts pirmais lielais solis un parakstīts konceptuālais ziņojums par muitas, policijas un citu atbildīgo dienestu darbinieku un viņu dienesta suņu pamata apmācību nodrošināšanu.
