Pusdiena

Mediju uzraugs apstiprinās amatā par saturu atbildīgo Latvijas Radio valdes locekli

Pusdiena

Krievijas tiesa atzīst bijušo ministru Uļukajevu par vainīgu kukulņemšanā

Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana Saeimā iestrēgusi jau gadu

Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana Saeimā iestrēgusi jau gadu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Gandrīz pirms gada Saeimas vairākums otrajā lasījumā atbalstīja Valsts kontroles (VK) pilnvaru paplašināšanu, kas ļautu Valsts kontrolei pašai piedzīt prettiesiski izšķērdēto valsts naudu no atbildīgajām amatpersonām. Tomēr kopš tā brīža likumprojekts Saeimā ir iestrēdzis. Koalīcijas partijas par VK pilnvaru paplašināšanu vairāk interesējušās nav, savukārt atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) stāsta, ka likumā iebalsotas pretrunīgas normas un plāna, ko ar likumprojektu darīt tālāk, nav.

Lai par VK revīzijās konstatētajām nelikumībām valsts naudas tērēšanā personām būtu jāatbild ar savu maku, Valsts kontrole jau 2015. gadā aicināja Saeimu iestādei piešķirt tiesības pašai piedzīt pretlikumīgi iztērētos līdzekļus. Deputātu domas par šādu ideju dalījušās, tāpēc likumprojekts virzījies smagnēji. Šobrīd grozījumi ir atbalstīti otrajā lasījumā, taču jau gadu nekāda virzība uz priekšu nav notikusi.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa joprojām cer, ka Saeima grozījumus tomēr pieņems. “Jāsaka tā, ka, protams, tādām kardinālākām izmaiņām ir jābūt pirmajos divos lasījumos. Ja tie ir notikuši un principā ir arī atbalstīts tas, ka VK veic šo piedziņas procesu, tad ir jautājums, kāpēc tas netiek apstiprināts trešajā lasījumā?” retoriski jautā Krūmiņa.

Koalīcijas partiju vidū par VK pilnvaru paplašināšanu intereses nav.

“Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atminas, ka pēc otrā lasījuma “Vienotībai” bijuši juridiski iebildumi, taču tālāk partijā par grozījumiem spriests neesot. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis stāsta, ka ZZS Valsts kontroles tiesības piedzīt pretlikumīgi tērēto valsts naudu šogad nav apspriedusi.

“Katrā Saeimā ir atbildīgās komisijas, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, un tas ir katras komisijas uzdevums šādus jautājumus aktualizēt. Nešaubīgi, ka ZZS šajā jautājumā pieies ar vislielāko atbildību, kad konkrētā komisija konkrētā brīdī ar šiem jautājumiem nāks klajā,” sacīja Brigmanis.

Tam piekrīt arī Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Viņš uzsver, ka grozījumi uz priekšu jāvirza par likumprojektu atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. To vada Dolgopolovs.

Bērziņš stāsta, ka Dolgopolova vadībā komisija strādā gausi. “Nacionālās apvienības pārstāvji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vairākas reizes ir norādījuši, ka šī komisija diemžēl strādā tā, ka faktiski virkne likumprojektu netiek virzīti. Jāsaka, ka, ņemot vērā balsu īpatsvaru, mums nav mehānisma, kā panākt to, lai attiecīgi šis likumprojekts, kas paredz šo zaudējumu atlīdzības prasību celšanu gadījumos, kad Valsts kontrole ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus, virzītos tālāk,” norāda Bērziņš.

Tikmēr komisijas vadītājs Dolgopolovs uzsver – iecere par VK pilnvaru paplašināšanu uz priekšu nevirzās, jo otrajā lasījumā likumprojektā iebalsotas pretrunīgas normas.

No likumprojekta tika izslēgta daļa, kas VK padomei paredzēja tiesības lemt par zaudējumu piedziņu, taču atstāta nodaļa, kas šīs tiesības tomēr dod. Dolgopolovs to skaidro ar emocionāliem deputātu balsojumiem un vēlēšanos izpatikt sabiedrībai. Kopumā Dolgopolovs ir skeptisks par pilnvaru došanu VK piedzīt pretlikumīgi iztērēto valsts naudu. Viņaprāt, tas dublētu tiesībsargājošo iestāžu darbu. Ko ar likumprojektu darīt tālāk, skaidrības nav.

“Es nezinu, ko mēs darīsim ar šo likumu. Valsts kontrole ne īpaši uzstāj, lai tā norma tiktu virzīta tālāk, jo priekšlikumi, kā sakārtot, sabalansēt to visu, no VK nav saņemti. Līdz ar to - to, ko mēs varam darīt paši, to mēs arī mēģinām. Bet tas nav viegls un vienkāršs darbs,” pauž Dolgoplovs.

Krūmiņa tikmēr uzsver, ka VK noteikti neesot vainīga tajā, ka likuma grozījumi nevirzās tālāk, jo iestāde iepriekš piedāvājusi dažādus alternatīvus priekšlikumus likumprojektam. Pagaidām vienīgās partijas Saeimā, kas skaidri paudušas atbalstu VK tiesībām piedzīt valstij nodarītos zaudējumus, ir Nacionālā apvienība un “No sirds Latvijai”.

Jau ziņots, ka 2016. gada pēdējā Saeimas sēdē vien ar trīs balsu pārsvaru deputāti lēma saglabāt ieceri Valsts kontrolei piešķirt tiesības piedzīt nelikumīgi izšķērdēto valsts naudu no amatpersonām. Valsts kontroles pilnvaru palielināšanu atbalstīja Nacionālā apvienība, taču pretējās domās bija lielākā daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu. Tikmēr "Vienotībai" kopējas pozīcijas nebija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti