Līdz šim tiesu sistēmā apjomīgas revīzijas no malas nenotika, tāpēc Valsts kontrole pērn aprīli sāka revidēt tiesu sistēmu, lai secinātu, vai Tieslietu ministrijas 2009.gadā izstrādātās tiesu pamatnostādnes ir nesušas augļus.
Viens no ministrijas mērķiem bija samazināt tiesvedību ilgumu. Taču Valsts kontrole secina, ka iecere nav īstenota.
Ir paveikti dažādi, tomēr ne visi, darbi, lai mazinātu tiesvedību ilgumu.
VK uzsver, ka, „neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs”.
Tāpat saglabājas augsts atcelto lēmumu skaits, jo piektā daļa spriedumu tiek grozīti. „Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016. gadam ir pieaudzis vairāk nekā par 50%, sasniedzot 51 miljonu eiro,” raksta VK.
Saskaņā ar TM izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5% no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47% apmērā.
Būtiskākās jomas, kurās VK ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma un tiesnešu noslodzes rādītāji, cilvēkresursu efektīva plānošana un attīstība.
Tiesas nolēmumu kvalitāte uzlabojas, tomēr būtiskais atcelto un grozīto spriedumu skaits – vidēji 22,5% – Latvijas tiesu instancēs un pieaugošais Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaits, kur viens no iemesliem ir vājā argumentācijas kvalitāte Latvijas tiesu nolēmumos, liecina par nepieciešamību paaugstināt tiesnešu un tiesu darbinieku kvalifikāciju un kompetences, raksta VK.
Valsts kontroles Padomes locekle Ilze Grīnhofa Latvijas tiesu datus salīdzina ar kolēģiem Igaunijā un aicina tiesnešus pašus izdarīt par tiem secinājumus.
“Atkal tas pats salīdzinājums ar Igauniju, tomēr, ja mums ir 22,5%, kas tiek atcelti, un Igaunijā ir 14,5% [atcelto tiesas spriedumu]. Ir vieta uzlabojumiem! Tas ir tas, ko mēs gribam, lai pati sistēma par to domā,” norādīja Grīnhofa.
Tāpat plānotais tiesvedības ilguma rādītāju uzlabojums nav sasniegts.
Vēl arvien pirmās instances tiesās tas vidēji pārsniedz 150 dienas. Kopumā uzlabojums vērojams vien administratīvo lietu kategorijā, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgums ir pat palielinājies.
Par nepietiekamu tiesu produktivitāti liecina tas, ka Latvijas tiesās izskata mazāk lietu, nekā saņem, norāda VK. Tiesu noslodzi nav būtiski mazinājuši arī alternatīvie strīdu izskatīšanas mehānismi, piemēram, mediācija, par ko iedzīvotājiem nav pietiekamas informācijas.
Joprojām pastāv būtiskas tiesu un tiesnešu noslodzes atšķirības. Visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā. Viens no iemesliem ir gausā tiesu teritoriālo izmaiņu virzība. Nav izdevies sasniegt mērķi – mazāks tiesu skaits, kurās ir vidēji 40 tiesneši. Tikai četrās tiesās tiesnešu skaits ir lielāks par 20, lielākajā daļā tiesu ir vien trīs līdz astoņi tiesneši. Tas apgrūtina lietu sadalē izmantot nejaušības principu un tiesnešu specializāciju.
Viena no revidentēm, kura pētīja tiesu darbu, Ilze Lejniece, pieļauj, ka viens no iemesliem tiesvedību termiīem varētu būt vājā tiesnešu darba plānošana.
“Acīmredzot tas ir arī darba plānošanas jautājums, ka tiesnešiem pašiem ir jāplāno, kā viņi strādās. Viņi saliek sev tādu blīvu grafiku un, ja tiesas sēdē atceļas, viņam nav kur ielikt nākamo. Un viņam ir jāliek pēc sešiem mēnešiem un ilgāk. Bet ja viņš normāli plānotu sev laiku, zinātu, ka laiku pa laikam kaut kas arī atceļas, viņš atstāj kaut kādus logus. Un tad viņam ir iespēja ātrāk [lietu] izskatīt,” sacīja Lejniece.
Lejniece piekrīt, ka tiesvedības ilgumu un spriedumu kvalitāti ietekmē arī citi lietu dalībnieki.
“Noteikti, ka tiesas iebildīs, ka tiesu dalībnieki paši novilcina, bet tas jau nav tikai mūsu valstī, arī citur tiesu dalībnieki novilcina. Tātad ir jāmeklē iemesli, kāpēc tiesas dalībnieki var to izdarīt. Kāpēc viņiem tas ir ļauts? Kāpēc viņi var atļauties neiesniegt pierādījumus pirmajā instancē?” norādīja recidente.
Valsts kontrole revīzijā bažījas arī par tiesu pieejamību. Latvijas tiesās iesniegto pieteikumu skaits pēdējos gados ir samazinājies, un tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Taču ir maldīgi uzskatīt, kas cilvēkiem sarukusi vajadzība vērsties tiesās. Revidenti bažījas, ka iemesls ir iedzīvotāju iespēju saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī tiesas nodevas apmēri.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzinīgi vērtēja Valsts kontroles darbu, taču uzsvēra, ka virkne problēmu, kuras revidenti ziņojumā apraksta, ir atrisinātas.
“Materiāls ir ļoti apjomīgs, un pārsvarā dati ir par iepriekšējiem gadiem. Varbūt tik ļoti nav analizēt šis pēdējais starptautisko kompāniju pētījumi par tiesu efektivitāti, kāda ir tagad ir panākta ar šim modernajām lietām, ar uzlabojumiem, kādus esam veikuši. Tie būs redzami tuvākajā laikā, tuvākajos gados,” pauda Kronbergs.
Kontekstā ar ilgajiem tiesvedības termiņiem, atcelto un grozīto lēmumu skaitu jāmin arī sabiedrības zemais uzticības līmenis tiesu sistēmai, atgādina VK.
Visbeidzot, VK ieskatā nepieciešams pārskatīt Tieslietu padomes pilnvaras. Pašlaik nav radīti pietiekami apstākļi tās neatkarīgai un patstāvīgai darbībai, līdz ar to tā nav kļuvusi par virzošo spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē.
