Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldi atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus, norāda Valsts kontrole.
Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas. Lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm būtu savā starpā jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.
Nav pieļaujams, ka iedzīvotājiem atkārtoti pieprasa informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iestādēm tā jāiegūst pašām, sadarbojoties savā starpā primāri elektroniskā veidā, uzsver Valsts kontrole.
VARAM jau vairāk nekā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu administrēšanu IKT jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 miljoni eiro ERAF līdzekļu, nepietiekami pievēršoties kopējai valsts pārvaldes IKT attīstībai, tai skaitā datu apmaiņai, lai gan arī no budžeta līdzekļiem IKT jomai ik gadu atvēlēti 28 miljoni eiro IKT pilnveidei un 41 miljons eiro IKT uzturēšanai.
“Līdz ar to šie līdzekļi nekalpo par pietiekamu atspērienu birokrātisko procesu mazināšanai valsts iestāžu darbībā, bet gan liek cilvēkiem būt kurjeriem,” uzsvērts Valsts kontroles paziņojumā.
Nav vienkopus apzināti ne 178 valsts informācijas sistēmās uzkrātie dati, ne šo datu aprite starp iestādēm. Latvijā ir izstrādāts centralizēts risinājums informācijas apritei starp valsts, pašvaldību un privātām informācijas sistēmām – Valsts informācijas sistēmu savietotājs jeb VISS. Tomēr šobrīd to izmanto tikai 11 iestādes.
Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa iestāžu joprojām slēdz divpusējus sadarbības līgumus, kuru slēgšana mēdz aizņemt pat gadu un kuru uzturēšana prasa ievērojamus resursus. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vien ir noslēgusi 686 sadarbības līgumus par datu apmaiņu.
Turklāt valstī trūkst vienotas kārtības, kā iestādēm visefektīvāk vienoties par šādu divpusēju informācijas apmaiņu, t.sk. par fizisko personu datu aizsardzību.
Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad iestādes pieprasa iedzīvotājiem iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Iemesli tam ir dažādi – nav aktualizēti normatīvie akti, iestādēm nav pieejas citu iestāžu datiem vai arī par to saņemšanu jāmaksā.
Piemēram, portālā www.latvija.lv aptuveni 18% valsts iestāžu un 51% pašvaldību pakalpojumu aprakstos tiek norādīta nepieciešamība iedzīvotājam iesniegt datus, kuri jau ir pieejami valsts pārvaldē.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VARAM ir sniegti deviņi ieteikumi kopējās valsts savstarpējās datu apmaiņas plānošanas un pārvaldības uzlabošanai līdz 2021. gadam, bet Ekonomikas ministrijai, kas atbild par būvniecības jomu, sniegti četri specifiski ieteikumi Būvniecības informācijas sistēmas sekmīgākai ieviešanai un tālākai attīstībai.
