Valsts aizsardzības mācības priekšmeta iniciatoriem vairāk jautājumu nekā atbilžu

Sākotnēji, izstrādājot valsts aizsardzības mācībai plānu, bija paredzēts, ka tas būs kā izvēles mācību priekšmets, taču šobrīd runāts jau tiek par to, ka valsts aizsardzības mācībai jābūt kā obligātam mācību priekšmetam visās izglītības iestādēs vidusskolas posmā un arī tehnikumos. Lai to īstenotu, lielākais izaicinājums ir finansējums un instruktori, kas skolēnus mācīs. Šobrīd mācību priekšmeta iniciatoriem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Valsts aizsardzības mācība ar papildinājumiem būs kas līdzīgs jau līdzšinējai jaunsargu programmai. Pamatskolas līmenī tiktu apgūts cilvēkdrošības modelis, kurā ietilptu valstiskā audzināšana, dzīves skola un izdzīvošana, kā arī fiziskā sagatavotība. Savukārt vidusskolas posmā jau nosauktajām zināšanām un prasmēm klāt nāktu militārais bloks.

Aizsardzības ministrijā aprēķināts, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas. Beidzot vidusskolu skolēns varētu nokārtot pārbaudījumus, lai kļūtu par rezerves karavīru.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji par jaunā mācību priekšmeta nepieciešamību reģionālajā seminārā Rēzeknē tikās ar Latgales skolu pārstāvjiem. Lielākoties skolotāji atbalsta ieceri ieviest skolās valsts aizsardzības mācību.

“Skatoties vēsturē un reālajā situācijā, es domāju, ka tas būtu ļoti nepieciešams, bet tas būtu nepieciešams, sākot jau no sākumskolas, un svarīgi būtu audzināt [un dot] šo mācību ne tikai skolēniem, bet arī sabiedrībai, jo es uzskatu, ka arī sabiedrība ir maz informēta par valsts aizsardzību, par tās nozīmīgumu un neizprot lietas būtību, cik tas mums ir visiem nopietni,'' atzīst Ludzas pilsētas ģimnāzijas skolotāja Vija Zavadska.

“Valsts aizsardzības mācība, kā šeit tika pasniegts, ka tā ir nepieciešama, lai mūsu sabiedrība zinātu, kā rīkoties ekstrēmās situācijās, protams, ka ir vajadzīga, tas radīs drošumu mūsu sabiedrībā. - Jaunieši būtu gatavi? - Labs jautājums, katrs jaunais tiek uzņemts vienmēr ar piesardzību, es domāju, ka tas ar laiku ieies,” spriež Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts.

Sākotnēji valsts aizsardzības mācība bija plānota kā obligātais izvēles mācību priekšmets. Taču septembra beigās, prezentējot ieceri Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, deputāti valsts aizsardzības mācību virzīja jau kā obligātu mācību priekšmetu visās vidusskolās un tehnikumos. Tas, protams, situāciju un līdzšinējos aprēķinus, kā praktiski ieviest apmācību skolās, maina.

“Mēs esam analīzes pirmajā solī, neskaidro jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Mums ir gatavs koncepts obligātajam izvēles priekšmetam, kur mēs bijām rēķinājušies, ka jaunsargu pamatskolā un valsts aizsardzības mācībā vidusskolas posmā nepārsniegs 10 tūkstošus, tas bija tas skaits, ar ko mēs bijām rēķinājušies, bet vidusskolā un tehnikumā, kā zinām, ir 35 tūkstoši jauniešu. Šādam skaitlim man vēl atbildes nav,” norāda Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs.

Lielākie izaicinājumi ir infrastruktūra, aprīkojums, finansējums un instruktori.

Jau šobrīd Latgalē ir vietas, kur nav atsākušās jaunsargu mācības, jo nav instruktoru. Tā, piemēram, tas ir Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolā.

“Viņš aizgāja labāk apmaksātā darbā, tāpēc tagad tie jaunieši, kuriem pienākas vecākā jaunsarga apzīmējums, viņi brauc paši uz Rēzekni turpināt mācīties, tie ir tikai daži skolēni. Mēs gaidām mūsu jauno pasniedzēju, interesējamies un meklējam,” stāsta Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža.

Tāpat jaunsargu instruktoru trūkst arī Rēzeknē, Daugavpilī, Līvānos un Preiļos. Ja valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets vidusskolas posmā, Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs aprēķinājis, ka būtu nepieciešami aptuveni 500 instruktoru.

“Mums ir jāsaprot, no kurienes mēs šo personālu ņemsim; visticamāk, ka tas nav pieejams. Jārunā ar Izglītības un zinātnes ministriju un ar konkrētām augstskolām, kā mēs varam šo personālu sagatavot. Atkarībā no tā, cik ātri varēs šīs augstskolas sagatavot, no tā būs atkarīgs šīs ieviešanas laiks,” norāda Mirbahs.

Pašlaik nav arī skaidrs, cik daudz valsts aizsardzības mācība ieviešana skolās izmaksās.

“Šobrīd notiek diskusija Saeimā, bet mēs esam priecīgi par parlamenta izpratni un vēlmi mums palīdzēt. Mēs šobrīd tikai rēķinām un sākam saprast, kā mēs organizēsim, ko mēs darīsim, un tad jau mēs arī sāksim kalkulēt,” atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Valsts aizsardzības mācība plānota reizi mēnesī, mācības papildinās vasaras nometne. Jau nākamajā mācību gadā jauno priekšmetu plānots ieviest kā pilotprojektu, tomēr ne visās vidusskolās. Šobrīd to nevar nodrošināt.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti