Skrundas vidusskolā sākas valsts aizsardzības mācības stunda. Pie klases sienām redzamas fotogrāfijas no dažādiem pasākumiem, kas parasti notiek brīvā dabā. Stundu vada pieredzējis jaunsargu instruktors un pasniedzējs Kaspars Rudītis. Viņš ir gandarīts, ka tagad šo programmu iespējams apgūt arī Skrundas vidusskolā:
„Ir labi, ja šīs nodarbības var notikt stundu laikā. Tad jauniešiem nav jānāk pēc stundām apgūt valsts aizsardzības mācību. Pēcpusdienās rodas problēmas ar transportu, jo tad bērni jau brauc uz savām mājām.”
Skrundas skolas direktors Ainārs Zankovskis skaidro, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana skolā bija likumsakarīga. Ko vēl vairāk vajag, kā labu vadītāju, saka skolas direktors:
„Mēs izdomājam paši. Mums ir Kaspars [Rudītis], telpas un bērni. Jautājums, vai ir interesenti? No ārpuses kādu piesaistīt, tā jau ir cita tēma. Šis ir pirmais gads, ceram, ka nākamgad būs labāk.”
Pašlaik tie ir seši Skrundas novada jaunieši, kuri izvēlējušies apgūt valsts aizsardzības mācību, stāsta direktors. Iespējas Skrundā varētu būt arī jauniešiem no citiem novadiem.
„Var jau mācīties no visas Latvijas. Mums gan nav internāta, taču sākotnēji piedāvājām desmit cilvēkiem vietu, kur palikt, ka tikai ir vēlme,” saka Zankovskis.
Skolas direktors min vairākas priekšrocības skolēniem – brīvpusdienas, iespēju iegūt B kategorijas un traktortehnikas vadītāja apliecību un citas. Par šīm papildu iespējām runā arī paši skolēni, taču sarunās ar audzēkņiem, pirmkārt, atklājas interese par pašu valsts aizsardzības mācību. Piemēram, Undīne Ābele jau gājusi jaunsargos:
„Mani tas aizrāva. Kad parādījās šī programma, es secināju, ka tas ir tas, ko es vēlos. Es daudz vairāk zinu par vēsturi un iemācos praktiskas lietas. Domāju mācīties tālāk par ugunsdzēsēju vai zemessargu.”
Savukārt Kristaps Kevišs jaunsardzē pirms tam nebija iesaistījies. Viņam valsts aizsardzības mācība ir jaunums:
„Sākumā bija viegli, bet tagad paliek arvien grūtāk, ir jāpārzina tūrisms, topogrāfija. Daudz ko apgūšu. Pēc 12. klases man ir doma iet uz militāro akadēmiju.”
Valsts aizsardzības mācībai ir profesionāla ievirze, bet šie jaunieši, tieši tāpat kā pārējie vidusskolā, apgūst vispārējo izglītības programmu, saka Kaspars Rudītis:
„Tā ir tā pati Jaunsardze, tikai šiem bērniem ir iespēja valsts aizsardzības mācību apgūt padziļināti. Stundu skaits ir lielāks.”
Jaunsardzes instruktors Kaspars Rudītis ar bērniem un jauniešiem strādā jau divdesmit gadus. Viņu uztrauc bērnu sliktā fiziskā sagatavotība.
„Fiziskā sagatavotība ir ļoti kritusies. To es novēroju, braukājot pa nometnēm, visās skolās. Visi labāk sēž pie datora, nekā aiziet uz mežu paskriet. Ja iedod bumbu, tad viņš labāk pastāvēs malā, nekā spēlēs,” novērojis Rudītis.
Skolas direktors Zankovskis spriež, ka šobrīd sabiedrība audzina bērnus, ar kuriem jānodarbojas:
„Viņš pats nemāk nodarboties. Ir jābūt kādam, kurš saka - tagad darām tā. Man neviens neteica - ejam slēpot vai darīt ko citu. Bija tā, ka sacīja - sāc taču vienreiz mācīties. Tagad viss ir apgriezies otrādi.”
Skolas direktors un jaunsargu instruktors uzskata, ka Jaunsardze un valsts aizsardzības mācība ir viena no iespējām, kā uzlabot savu fizisko sagatavotību. Valsts aizsardzības mācība pašlaik ieviesta vairāk nekā 10 Latvijas skolās. Jaunsardzes un informācijas centra direktors Druvis Kleins Latvijas Radio norādīja, ka pašlaik Aizsardzības ministrijā tiek domāts, kā nākotnē uzlabot šo programmu, vienlaikus vērtējot iespējamo atbalstu, lai ieviestu atbilstošus standartus.
