"Kopā saliekot visus līdzekļus, izbūvējām veselības centru tādu, lai bērniem būtu ērti, un tādu, kādu es esmu redzējusi Eiropā, kādai jābūt bērnu ārstu praksei," LTV raidījumā "4. studija" stāsta bērnu neiroloģe Baiba Treija, kura Valmierā praktizē jau 28.gadus.
Kad pēc ilgiem darba gadiem daktere Treija nolēma nomainīt algotu darbu pret savu ārsta praksi, valsts pārtrauca ar viņu saistības, tādējādi liedzot viņas mazajiem pacientiem saņemt bezmaksas konsultācijas.
"2014.gada jūnijā, atstājot iepriekšējo SIA [sabiedrību ar ierobežotu atbildību], izrādījās, ka jaunajā SIA strādājot, - lai arī ne mans sertifikāts mainās, ne mana kvalifikācija -, jaunajā šo valsts finansējumu saņemt nevar, un bērni bija spiesti konsultēties par maksu," stāstīja ārste.
Nacionālais veselības dienests (NVD) gan skaidro, ka bijušās dakteres darba vietā neirologa pakalpojumi ir nodrošināti, jo nauda ir piesaistīta vietai, nevis speciālistam.
"Pakalpojums tiek nodrošināts Valmieras veselības centrā, tur izbrauc trīs bērnu neirologi. (..) Rinda nav gara, gaidīšanas rinda apmēram viens mēnesis,” stāsta NVD pārstāve Māra Āboliņa.
"Vecāki, kuri ārstējušies agrāk, turpina savu hronisko bērnu ārstēt un ir spiesti griezties šeit, kā arī, ja ir akūti gadījumi, tad var tikt tai pašā dienā. Ārsts ir pieejams, bet par maksu," stāsta Treija.
Ne visai iepriecinošu ainu rāda statistika par 2015.gadu.
Ja 2013.un 2014.gadā Valmieras veselības centrā par valsts līdzekļiem apkalpoti 2893 bērni un veiktas 1888 sonogrāfijām zīdaiņiem, tad 2015.gadā palīdzību saņēmuši 903 bērni un nav veikta neviena sonogrāfija.
"Tas ir vairāk nekā trīs reizes mazāk, bet līdzekļi ir iztērēti, turklāt iztērēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem sadaļā "Neiroloģija", jo pārējā naudiņa ir notērēta pieaugušo neirologa pakalpojumiem. Līdz ar to (..) vismaz Vidzemes reģiona bērni tiek apzagti šādā veidā," sprieda ārste.
Tikmēr NVD pārstāve norāda: "Mēs strādājam saskaņā ar esošajiem noteikumiem. Mēs varam piedāvāt iespējas slēgt līgumu tikai tad, ja mums atļauj noteikumi."
Par to, ka ierēdņiem Ministru kabineta noteikumi ir svarīgāki un bērniem domātu naudu ir saņēmuši pieaugušie, sašutuši ir arī Konkurences padomē.
"Mēs tagad gatavojam visus materiālus pie [veselības ministra Gunta] Belēviča kunga runāt, jo tie noteikumi ir absurds. Cilvēkus, kas noteikumus izstrādājuši, mēs nespējam pārliecināt. Tā cilvēku mainība tur ir tik strauja, ka sāc runāt ar jauniem, tie atkal nesaprot, par ko ir stāsts. Bet tie noteikumi tiešām ir kaut kas drausmīgi ierobežojošs," teica KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, piebilstot:
"Ir grūti saprast, kā var kaut ko tik absurdu radīt un iedzīvināt. Tas ir kliedzošs gadījums, un man ir aizdomas, ka tas nav vienīgais."
