Ar iecerēto reformu plānu Valsts kanceleja vēl gatavojas iepazīstināt arī politiskās partijas, bet valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksme pie diskusijām par šo plānu atgriezīsies pēc divām nedēļām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis īpaši atzīmēja, ka reformas īstenošanai nav paredzēts piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta.
Viņš atzina, ka reformas “uzstādījumi ir pareizi”, taču algu pieaugumam jābūt saistītam ar darba efektivitātes kāpumu.
Premjers gan norādīja, ka politiskā līmenī vēl būs jāapspriež, kā šī reforma ietekmēs pašvaldības un iespējas strādāt papildu darbus valsts pārvaldē.
Jau ziņots, ka triju gadu laikā par 6% plānots samazināt ierēdņu skaitu. Valsts pārvaldes reforma attiektos uz iestādēm, kas darbojas Ministru kabineta pakļautībā, un tā skartu aptuveni 58 000 nodarbināto.
Nodarbināto skaita samazinājums gan nav tik iespaidīgs kā iepriekšējā valsts kancelejas vadītāja piedāvājumā, kur darbinieku skaitu bija plānots samazināt par 10%.
Taču Valsts kancelejas vadītājs vairākkārt uzsver – darbinieku skaita samazināšana nav pašmērķis. Galvenais uzsvars ir vienkāršot funkcijas, automatizēt pakalpojumus, ieviest vairāk e-pakalpojumu, atteikties no papīra aprites, kā arī centralizēt atbalsta procesus, piemēram, vienu grāmatvedību vairākām iestādēm.
