Ministru kabinets slēgtā sēdē šodien uzklausīja Latvijas drošības iestāžu un Ārlietu ministrijas informāciju par riskiem saistībā ar 16.marta aktivitātēm. Sēdē izskanēja, ka pēdējos gados atsevišķas radikāļu grupas mēģinājušas traucēt atceres pasākumus, lai pievērstu sev uzmanību. Savukārt publiskajā vidē apzināti tiek izplatīta apmelojoša informācija par Latvijas valdību, tai piedēvējot simpātijas pret nacismu.
Tāpēc Ministru kabinets šogad ir pirmo reizi pieņēmis oficiālu pozīciju par dalību 16.marta pasākumos.
Šādu lēmumu valdība otrdien pieņēma balsojot, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība), kurš iepriekš paziņoja par plāniem piedalīties leģionāru piemiņas gājienā Rīgā, balsojis pret šo lēmumu.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs savukārt skaidroja, ka valdības ministri jau vairāk nekā 10 gadus nepiedalās Leģionāru dienas pasākumos Rīgā, jo Latvijas karavīrus un karos kritušos godina Lāčplēša dienā, 11.novembrī.
Pirmspusdienā 16. martā gaidāmos notikumus apsprieda Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidents. Noprotams, ka sarunā valsts augstākās amatpersonas pievērsās arī jautājumam par to, vai ministri drīkst piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa bija pret šādu rīcību. „Ir jāizvērtē šādā situācijā, kāda ir tā personīgā pārliecība un kādas ir sabiedrības intereses, sevišķi, ja uz kārts ir likta valsts drošība,” saka Āboltiņa.
Viņa uzsvēra, ka ne jau kāda mūsu kaimiņvalsts, bet gan starptautiskā sabiedrība, tas ir, ES un NATO, sagaida no Latvijas amatpersonām atturēšanos no dalības 16. marta pasākumos. Vēlāk valdības sēdē tika pieņemts atbilstošs lēmums. „Kabinets pieņēma lēmumu, kad valdības locekļi neapmeklē šo pasākumu, nepiedalās šajā pasākumā,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija).
Iekšlietu ministrs atzina – policijai jebkurā gadījumā būs jāstrādā pastiprinātā režīmā, jautājums šobrīd esot tikai par to, cik dienas. Savukārt Ārlietu ministrija uzsver - jau 16 gadus neviena valsts vadošā amatpersona 16. marta gājienā nav piedalījusies. „Mūsu valsts savus karavīrus godina valsts mērogā 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Tas nenotiek citos datumos,” norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Cilinskis žurnālistiem atteicās komentēt gan valdības lēmumu, gan savu balsojumu, gan savu palikšanu amatā.
Cilinskis gan solīja skaidrojumu par savu lēmumu sniegt piektdien sasauktajā preses konferencē.
Viņš gan norādīja, ka jau sen ir pateicis, kā plāno rīkoties 16.martā, un plašāk par to un par savu argumentāciju viņš runās preses konferencē piektdien. Arī par valdības sēdē lemto viņš atteicās runāt, norādot kā tā bija slēgtā sēde.
Atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi jau paspējuši nosodīt valdības lēmumu, jo nekad agrāk oficiāli ierobežojumi ministru dalībai 16.marta pasākumos nav likti. Straujuma gan norāda, ka iepriekš vienmēr bijusi nerakstīta vienošanās, ka valdības locekļi šajā datumā pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās.
Jau vēstīts, ka otrdien no rīta premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) atkārtoti uzsvēra, ka valdības ministriem nebūtu jāpiedalās 16.marta pasākumos Rīgas centrā, kur var parādīties kāda neviennozīmīga simbolika un kurus neizprot arī Eiropā, taču neatklāja, vai Cilinskis, kurš solīja piedalīties 16.marta gājienā, zaudēs amatu.
„Vienotība” jau iepriekš brīdinājusi koalīcijas partnerus - nevienam no valdības ministriem 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalīties vai arī tiks atsaukts Bet Cilinskis vēl pirmdien solīja piedalīties 16.marta gājienā. Nacionālās apvienības vadība atzīst, ka Cilinskis rēķinās ar iespēju zaudēt amatu jau nākamnedēļ.
Latviešu leģionāru piemiņas dienā šogad ir gaidāms paaugstināts drošības risks, un uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm, iepriekš sacīja Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks. Reiniks skaidroja, ka drošības riski šogad ir augstāki un tam par iemeslu ir notikumi Ukrainā, kā arī pieteiktie antifašistu pasākumi Rīgā.
Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu komisija nolēma atļaut visus 16.martā pieteiktos pasākumus, nosakot, ka pretēju viedokļu paudējiem būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.
