Valdība atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā

Valdība otrdien, 5. decembrī, konceptuāli atbalstīja pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Pēc tam būs jāpieņem grozījumi likumos, kas ļaus šo ieceri īstenot. Iepriekš iecerētās izmaiņas izsauca diskusijas. Pret pilnīgu pāreju mazākumtautību skolās vidusskolas posmā uz mācībām latviešu valodā notika piketi.

Valdībā izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka pirmsskolās jeb bērnudārzos mācības notiktu bilingvāli. No 1. līdz 6. klasei būtu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi. No 7. līdz 9. klasei 80% mācību procesa notiktu latviski. Tikmēr vidusskolā skolēni mācītos tikai latviski.

Pārmaiņu ieviešanas grafiks

Tas paredzēts valdības pieņemtajā informatīvajā ziņojumā par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja valdības sēdē atsaucās uz Latviešu valodas aģentūras veikto pētījumu par latviešu valodas prasmēm.

"Mazākumtautību jaunieši gandrīz visi prot latviešu valodu un tātad varētu ne tikai mācīties latviešu valodā vispārējas zināšanas, bet arī padziļināt savu mācību satura apguvi arī latviski. It īpaši vidusskolas posmā, jo faktiski vidusskola ir tas posms, kurā jaunietis apzināti izvēlas savas turpmākās studijas un savu turpmāko dzīves ceļu," skaidroja Arāja.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka pāreja notiktu pakāpeniski. Turklāt jau ir veikta virkne pasākumu, lai varētu īstenot izmaiņas.

"Svarīgi mums pāri visam ir nepazaudēt kvalitātes rādītājus un tos arī stiprināt," teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš arī aicināja pievērst uzmanību skaidrošanas darbam.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) valdības sēdē teica, ka publiskajā telpā bieži dzirdējusi par latviešu valodas skolotāju trūkumu īpaši mazākumtautību skolās.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") skaidroja, ka skolotāju trūkums vērojams lielākajā daļā priekšmetu. Tas lielākoties esot saistīts ar nesakārtoto skolu tīklu.

"Jo mums valstī vidējā slodze pedagogam ir 0,7 likmes un Rīgā arī vidējā ir 0,8 likmes, kas patiesībā liecina, ka skolotāju trūkums šobrīd ir mākslīgs. Un lielā mērā tas ir saistīts gan ar skolas vidi, gan ar atalgojuma sistēmu, gan ar profesijas prestižu, un tur nav viena kompleksa ātra risinājuma," sacīja ministrs.

Viens no risinājumiem esot arī pedagogu atalgojuma celšana.

Ministram arī jautāja par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ("Saskaņa") paziņojumiem par to, ka no 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība mazākumtautību skolās nodrošinās papildu nodarbības, kurās varēs apgūt priekšmetus dzimtajā valodā

 Šadurskis sacīja, ka pirms rakstiska piedāvājumu apraksta saņemšanas daudz komentēt nevar. Tomēr viņš teica, ka priecāsies par katru publisko finansējumu, kas nonāk izglītības jomā. "Mūsu rūpes, lai tas tiktu taisnīgi sadalīts. Proti, lai katra izglītības iestāde tad Rīgā to saņemtu atbilstoši normatīviem un proporcionāli skolēnu skaitam, lai tas iekļautos kopējā sistēmā."

Tikmēr Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" bažas par reformas sasteigtību pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Arodbiedrība arī nepiekrita ministrijas aprēķiniem, ka valsts valodas pilnveides pasākumi vajadzīgi 8000 pedagogu, kas strādā mazākumtautību skolās.

Izglītības ministrija vēlas ieviest reformu 2021./2022. mācību gadā.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 17725
Nav tā kā savus 26 gadus par vēlu šis likums pieņemts?
Juris Vilkaste
Varu iedomāties , cik raiti valsts valodā murmulēs krievvalodīgie ,, gaismas nesēji,,....
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti