Valdība atbalsta ieceri valsts pārvaldē strādājošo skaitu mazināt par 6%

Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu, kurā paredzēts triju gadu laikā samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 cilvēkiem un reformēt mazās valsts iestādes.

Valsts kancelejas direktors Jānis CitskovskisZane Mače

    Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pēc valdības sēdes atturējās minēt konkrētas iestādes, kurās varētu notikt štatu samazināšana vai kuras būs apvienojamās iestādes. Par to lems, nākamgad strādājot kopā ar ministrijām.

    Primāri iecerēts apvienot un optimizēt dažādas iestāžu atbalsta funkcijas, piemēram, centralizējot grāmatvedības pakalpojumus, konsolidējot iepirkumu veikšanu vai automatizējot elektronisko dokumentu apriti.

    Taču ir četras grupas, kuras reforma neskars:

    • nacionālo bruņoto spēku karavīri;
    • diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās ārvalstīs nodarbinātie;
    • terminēti nodarbinātie, kuri strādā, piemēram, pie Eiropas Savienības fondu ieviešanas;
    • amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas.

    “Šīm amatpersonām nākamā gada laikā tiks veikta funkciju analīze. Un valdība pieņēmusi konkrētu lēmumu par šo iestāžu reformām nākošā gada beigās,” norādīja Valsts kancelejas direktors.

    “Līdzīga atruna ir attiecībā uz valsts profesionāli tehniskajām skolām, kur jau šobrīd Izglītības un Kultūras ministrijas veic šo analīzi attiecībā uz finansēšanas modeli, un tur ir nākošā gada maiņas atskaites termiņš un vienlaicīgi uzdevumus arī vērtēt šo nodarbināto skaita optimizēšana,” pastāstīja Citskovskis.

    Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver – reformas mērķis nav lineāra valsts pārvaldē strādājošo samazināšana, bet gan birokrātisko procesu mazināšana un valsts pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. “Tagad daudzās iestādēs, sākot ar Valsts ieņēmumu dienestu, KNAB vairāk ejam uz analītisko pieeju.

    Neķert maziņus kukainīšus, bet skatīt lielās lietas – analizēt procesus.

    Man bija patiess prieks dzirdēt arī no ministru puses, ka tiek izteiktas izmaiņas valsts administrācijas skolā, kur tiek mācītas vadības iemaņas. Mums vajag efektīvu valsts pārvaldi, zinot, ka nevar vairāk izdot līdzekļu,” sacīja premjers.

    Līdz ar darbinieku skaita samazināšanu un jaunu vakanču iesaldēšanu

    paredzēts gūt līdzekļus atlikušo darbinieku algu palielināšanai, kas arīdzan vidēji varētu kāpt par aptuveni 6%.

    Lai gan papildu līdzekļi algām netiks prasīti, pilnībā šādu iespēju izslēgt nevarēs.

    “Mēs tuvākajā laikā šo jautājumu ceram risināt. Ja situācija būs tik kritiska, ka ar reformas palīdzību iegūtie līdzekļi nespēs segt algu pieaugumu, jo prognozes nav iepriecinošas – ja skatāmies uz darba tirgus prognozēm, tad prognozētais rezultāts nav iepriecinošs. Tas varētu radīt situāciju, ka ar iekšējām reformām vien nepietiek,” atzīst Citskovska.

    Ministrijas sadarbībā ar Valsts Kanceleju izvērtējumus par katrā resorā strādājošo skaita samazināšanu izstrādās līdz nākamā gada marta sākumam. Savukārt valdība par štatu samazināšanu varētu lemt jau jūnijā. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2020. gadā.

    Jau iepriekš izskanēja iecere, ka triju gadu laikā par 6% plānots samazināt ierēdņu skaitu. 

    Lai arī pēdējo gadu laikā Latvija ir mazinājusi valsts pārvaldē strādājošo skaitu, tas aizvien ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Šobrīd kopumā valsts pārvaldes iestādēs strādā aptuveni 58 tūkstoši darbinieku. Procentuāli no kopējā valstī strādājošo skaita tas sasniedz teju septiņus procentus. Tas ir gan virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa, gan ir lielāks nekā Somijā, Dānijā un mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti