Valdība apstiprina grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai

Ministru kabinets sēdē otrdien, 9. janvārī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Tiesa, algu pieaugums notiks, ja īstenosies virkne nosacījumu, tostarp par skolu tīkla sakārtošanu.

Pirmais pieaugums - šogad septembrī

Grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās.

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 680 eiro plānots celt līdz 710 eiro šā gada 1.septembrī, 

līdz 750 eiro – 2019. gada septembrī, 790 eiro – 2020. gada septembrī, 830 eiro – 2021. gada septembrī un 900 eiro – 2022. gada septembrī.

Tāpat grafiks paredz augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu laikā no 2018. gada līdz 2022. gadam. Piemēram, asistenta atalgojuma zemāko likmi šogad septembrī paredzēts celt līdz 577 eiro, bet 2022. gadā tā varētu sasniegt 717 eiro, savukārt profesora atalgojums pieaugtu līdz attiecīgi 1412 eiro–1754 eiro.

Līdzekļi no skolu tīkla reformēšanas

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji grafika izskatīšanas procesā gan norādīja, ka nepieciešams precizēt, ka pieauguma grafiks ir indikatīvs. Tam Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) piekrita, uzsverot – "pretējā gadījumā mēs mānām cilvēkus". 

Tādējādi par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība vēl lems atsevišķi,

jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.

IZM norāda: tā kā likumā "Par vidējā termiņa budžetu 2018., 2019. un 2020.gadam" papildu finansējums pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts, grafika īstenošanai nepieciešamais valsts finansējums būs jārod, efektīvi un racionāli izlietojot esošo valsts finansējumu. Savukārt papildu finansējuma pieprasījums turpmāk skatāms kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. 

“Atslēga ir nākamā gada budžets, nākamā gada tautsaimniecības attīstība un tie efekti, ko mēs varam sagaidīt, tai skaitā no nodokļu reformas,” norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Noteikts, ka finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiks rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes principu. Tāpat grafiks tiks īstenots, ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju. 

2018.gada 1.septembrī paredzētais pedagogu darba samaksas pieaugums pilnībā tiks nodrošināts no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Vēsturisks lēmums un arī neskaidrības

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pēc grafika apstiprināšanas valdībā atzina, ka ceļš uz šo grafiku nebija viegls un tā apstiprināšana ir vēsturisks lēmums. “Protams, mēs to augsti novērtējam, ņemot vērā, ka pēdējoreiz grafiks tika apstiprināts 2005.gadā un bija jāgaida 13 gadi, lai beidzot izpildītu Izglītības likuma pantu, kas nosaka, ka valdībai ir jāapstiprina pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks,” sacīja Vanaga.

Ministru prezidents Kučinskis gan norādīja, ka pedagogu algu celšanā esam pašā ceļa sākumā. "Mums vēl tāls ceļš ejam, lai panāktu algu pieaugumu," piebilda premjers.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure intervijā Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka vēl ir nepieciešami papildu aprēķini, lai saprastu, kādu finansējumu būs iespējams iegūt pedagogu algām skolu tīkla optimizācijas rezultātā. Viņas skatījumā

runa ir par skolām ar mazu skolēnu skaitu, tāpēc tam nebūs lielas fiskālās ietekmes.

Turklāt grafikā ietverti arī bērnudārzu pedagogi, un viņu algu pieaugums pašvaldību budžetos prasīs kopumā papildu četrus miljonus eiro, uzsvēra Dundure. Šo jautājumu pašvaldības vēl vēlas apspriest ar Finanšu ministriju.

Jau ziņots, ka iepriekš lemšana par pedagogu atalgojuma grafiku ne reizi vien atlikta, tostarp saistībā ar FM iebildēm. Ministrija norādīja, ka jābūt reālistiskam plānam ar īstenojamu finansējuma pieaugumu.

Lai izpildītu plānoto pedagogu algu pieauguma grafiku, šogad izglītības budžetam vajadzēja papildus 10 miljonus eiro, 2019.gadā vajadzēs 34 miljonus, bet ar katru nākamo gadu vēl krietni vairāk. 

2 komentāri
Anonīms lietotājs 18482
Ja skolu tīkls nebūs sakārtots un izglītības process neuzlabosies, tad nevis skolotajiem jāpaliek bez algas paaugstinājuma, bet Šadurskim, jo tātad viņš pat atkārtotā ministrēšanā slikti organizē un vada IZM darbu. Vai skolotājus jāstrostē par skolu tīkla nesakārtošanu? Cik profesoram alga, tik ministram kārtējais algas palielinājums?
Mr.Waldis
Šodien, 9.janvārī, apstiprinātajā MK rīkojumā uzsvērts, ka no 2016.gada 1.septembra zemākā vienas darba stundas cena vispārējās un interešu izglītības skolotājiem ir 5,66 euro. Vai kāds ir paskaitījis, ka solītais skolotāju algas pieaugums nāk komplektā ar stundu skaita palielināšanu (no tagadējām 30 stundām uz 35, vēlāk 40 stundām nedēļā), kas reāli nozīmē vienas darba stundas cenas samazināšanu? It īpaši, ja par darba stundām daudzas Latvijas skolas uzskata tikai kontakta stundas klasē - viss parējais (gatavošanās stundām, mācību materiālu adaptēšana bērniem ar speciālām vajadzībām, pārbaudes darbu izstāde un labošana digitālo mācību materiālu veidošana interaktīvai tāfelei, tikšanās ar skolēnu vecākiem, darbs ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības un skolēniem, kas gatavojas mācību priekšmetu olimpiādēm, sēdēšana brīvprātīgi-obligātajās skolas sanāksmēs un sapulcēs u.c.) ir "brīvprātīgo darbs", jo skolai, lūk, nepietiekot naudas ....
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti