Kopš jūnija Tiesībsarga birojā saņemtas 25 sūdzības par skolu lūgumiem vecākiem iegādāties darba burtnīcas. Tiesībsargs Juris Jansons skarbi izsakās, ka vecākiem jāizbeidz sakumpušām mugurām darīt visu, ko skolās paģēr, bailēs par skolotāju attieksmi pret viņu bērniem. Darba burtnīcas nav vienīgais līdzeklis no kā skolēniem mācīties, uzstāj tiesībsargs.
Tiesībsargs arī uzskata - skolu vadītājiem un skolotājiem ir laiks Izglītības likuma šovasar rediģēto versiju uztvert kā vienīgo realitāti. „Redakcija ir ļoti laba, pilnīgi skaidri viss pateikts kā mazajiem par zvēriņiem, kas ir pašvaldībai jānodrošina, kas valstij un vecākiem. Un tik un tā, izmantojot situāciju, ka vecāki vienmēr darīs saviem bērniem visu to labāko, tas ir neētiski un uz to nebija neviens gatavs,” saka Jansons.
Tiesībsarga redzeslokā šobrīd ir ap desmit skolām, kuras bija uzsākušas vecāku naudas piesaistīšanu mācību līdzekļu iegādei. To vidū divas skolas Rēzeknē, divas arī Smiltenes novadā un vairākas mācību iestādes Rīgā.
Taču anonīmu zvanu un e-pastu skaits pieaug teju pa minūtēm. „Tiklīdz mēs saņemam no vecākiem kādas sūdzības, mēs noskaidrojam situāciju attiecīgajā skolā. Ja tā ir vienkārši neizpratne, tad skaidrojam, kā normas jāpiemēro. Bet ja tā ir apzināta rīcība, tad mēs aicinām vecākus vērsties ar iesniegumu, un esam gatavi tiesāties vai aicināt IZKD un ar viņu instrumentiem administratīvā kārtā sodīt šos skolas direktorus,” uzsver Maksims Platonovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis.
Izglītības kvalitātes dienestā skaidro, ka skolas šogad jau saņēmušas 6,26 latus viena bērna apgādāšanai ar mācību līdzekļiem. Vēl katram pienākas 2,21 lati, kas gan vēl nav nonācis skolu rīcībā. Izglītības ministrijā sola, ka tas tiks pārskaitīts tuvāko divu nedēļu laikā. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) gan atzīst - ar šo naudu nevar īstenot visas ieceres, bet finanšu izlietošana tā, lai darba burtnīcu vai citu mācību līdzekļu pietiktu visiem, ir menedžmenta prasmju jautājums.
„Varbūt tas ir saistīts ar informāciju, ka trūkst līdzekļu. Vai pedagogs grib strādāt ar mācību līdzekli, bet iestādē tas nav apstiprināts, direktors nav devis akceptu pirkt, un tad cilvēks meklē iespēju, kā izlīdzēt šajā gadījumā. Mēs iesakām pārskatīt to sarakstus, kas ir apstiprināts, izvērtēt nepieciešamību vienai vai otrai burtnīcai un tad meklēt citus veidus,” saka Platonovs.
„Un, ja kāds jautā, vai jūs nevarētu nopirkt, tad vecākiem būtu jājautā, uz kāda tiesiska pamata tas tiek prasīts. Faktiski nedrīkst nostādīt tādā neērtā situācijā pret citiem vecākiem,” uzsver tiesībsargs.
Tiesībsargs un Izglītības ministrija ir vienisprātis - šis būs pārbaudījumu gads. Sagaidāms, ka palielināsies gan pārkāpumu, gan sūdzību skaits.
