Uzņemot Vācijas ministri, visdziļāko pateicību Vācijai par ieguldījumu Baltijas reģiona iedzīvotāju drošībā pauda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), norādot, ka Vācijas rīcība ir patiess apliecinājums NATO principam – viens par visiem, visi par vienu.
"Ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā ir satraucoša, un Vācijas vēlme atbalstīt Latviju un Baltijas valstis šajā laikā ir nenovērtējama.
Drošības attīstības tendences Baltijas, tai skaitā Latvijas pierobežā liek mums būt aktīvākiem – gan nacionāli pilnveidojot, gan starptautiski kopā ar sabiedrotajiem veicināt atturēšanas un aizsardzības mehānismus," saka Bergmanis.
"Mūsu bruņotajiem spēkiem ir labas un ilgas sadarbības tradīcijas vairāk nekā 20 gadu garumā, un pēdējā laikā tās ir kļuvušas vēl ciešākas," norāda fon der Leiena.
Vācija līdz ar citām NATO dalībvalstīm Latvijas drošības nostiprināšanā aktīvi ir iesaistījusies nu jau gandrīz trīs gadus, kopš Krievija anektēja Krimu.
Vācijas karavīri kopā ar citu valstu pārstāvjiem ir ne tikai piedalījušies kopīgās mācībās. Lielvārdes aviācijas bāzē pērn darbojās Vācijas bruņoto spēku izvietotais pārvietojamais Gaisa kontroles un ziņošanas centrs, kas ir daļa no NATO gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas.
Fon der Leiena sacīja, ka šogad, sākot no aprīļa, Vācija šo savu misiju turpinās.
Ministre teica arī paldies Latvijas karavīriem par to, ka tie savulaik atvairījuši uzbrukumu Vācijas diplomātiskajai pārstāvniecībai Afganistānā.
"Es gribētu pateikties Latvijas pusei par tās karavīru varonīgo rīcību, kad pie Vācijas ģenerālkonsulāta notika teroristisks uzbrukums un viņi stājās pret tiem cīņā, lai aizsargātu vāciešus. Un es pat teiktu – lai glābtu viņu dzīvības. Jo es nevaru iedomāties, kā viss būtu noticis un attīstījies, ja drosmīgie un profesionālie Latvijas karavīri nebūtu bijuši pirmajās rindās," pauž fon der Leiena.
Ministre sacīja arī, ka izjūt dziļu cieņu pret tām NATO valstīm, kas ir mazākas par Vāciju, bet spēj atvēlēt aizsardzībai procentuāli vairāk no sava iekšzemes kopprodukta. Igaunija maksā pat virs nepieciešamajiem 2%, Latvija 2% sasniegs nākamgad, bet Vācija - tikai ap 2024.gadu.
