Idejas iniciatori ir pārliecināti, ka lauku skolai jābūt Latvijas kartē, lai gan novadā ik gadu skolēnu skaits rūk par 70-80 bērniem, kas faktiski pielīdzināms vienas lauku skolas izglītojamo skaitam.
Vaboles skola Daugavpils novadā ir viena no vecākajām, pamatēka celta 1902.gadā kā muižas zirgu stallis, bet līdz 1919.gada 20.novembrim tā pārbūvēta skolas vajadzībām - kā skola tātad tā ir gadu jaunāka par mūsu valsti. Bet nu pārbūves, laika zoba skartas, prasa remontu.
"Sporta zālē, kura uzbūvēta 1994.gadā, bija radusies plaisa. Mēs to apsekojām vairākus gads pēc kārtas, tā nekļuva lielāka. bet, kad notika Zolitūdes traģēdija, mēs vēlreiz visu pārbaudījām, un bija atzinums, ka šī ēka tomēr nav ekspluatējama," stāsta skolas direktore Elita Skrupska.
Pusotru gadu Vaboles skolēniem nākas uz sporta nodarbībām doties vai nu kaimiņu pagasta skolu vai sportot ārā. Tāpēc nolemts ņemt aizņēmumu Valsts kasē vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā un remontēt skolu.
Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika uzsver, ka skolai ir nākotne: "Jautājums par to, ka Vaboles skola būtu likvidējama, šobrīd nav aktuāls."
Daugavpils novadā šobrīd darbojas piecas vidusskolas, kopumā visās novada skolās mācās 1445 bērni. Gadu no gada skolēnu skaits sarūk teju vienas skolas skolēnu skaita apmērā.
Daugavpils novada izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša secina, ka tāda ir tendence: "Skolēnu samazināšanās kā fakts un kā problēma mums pastāv jau ilgus gadus.
Katru gadu mums samazinājums ir 70-80 skolēni. Tā ir gandrīz viena maza mūsu lauku skola."
Vaboles vidusskolā jau šobrīd iztrūkst vienas klases. Par pamatskolas eksistenci šaubu nav, par vidusskolu gan - skolēnu par maz, un to redz gan skolēni, gan skolas direktore Elita Skrupska.
"Normatīvus, kādus mums nosaka Ministru kabineta noteikumi, tuvākajā nākotnē mēs vairs nespēsim izpildīt. Tātad, visticamāk, vidusskola nepastāvēs. Atzinums man ir tāds, ka lauku ļaudis nelemj savu nākotni, to mūsu vietā izdara Rīgā," saka Skrupska.
Matemātikas zināšanu vērtējumā Vaboles skola pērn aptuveni 90 skolu vidū Latvijas lauku skolu reitingā ir otrajā vietā. Nav tā, ka lauku skola ir mazāk produktīva, stāsta matemātikas skolotāja Ingrīda Litiņa.
Skolai sava loma laukos ir, ne bez emocijām uzsver Vaboles skolas direktore Skrupska: "Nu, nevar pastāvēt Latvija tikai ar Rīgu, Daugavpili un vēl dažām lielām pilsētām. Tā vairs nav Latvija. To lauku latvisko identitāti mēs šobrīd iznīcinām, un tad par lielu naudu mēs to mākslīgi radīsim."
Optimizācijas jautājumu apspriež visi, kam tas nav vienaldzīgi - iedzīvotāji un šo mazo skolu vadītāji, izvērtējot, piemēram, lauku skolēnu izvadāšanu uz pilsētas skolām. Skolu optimizācijas procesu izvērtēšana valstī risinās, un tas - būt vai nebūt skolām laukos un kurām tieši -, arī ir viens no kabinetos apspriežamiem jautājumiem.
