Viens no Latvijas-Krievijas robežjoslas žoga posmiem atrodas Kārsavas novadā Grebņevas robežapsardzības nodaļas tuvumā. Tā garums ir astoņi kilometri, un gada laikā šeit veikta virkne apkārtējās teritorijas sakārtošanas darbu. Izveidota 12 metrus plata robežjosla, pēdu kontroles josla ar smilšu segumu un izlīdzināts darbinieku vidū tā dēvētais “kanjons”.
“Arī mums tiek uzstādītas jaunmodīgākas klātbūtnes uztveršanas sistēmas, ar kuru palīdzību viena no grupām bija aizturēta,” norāda Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga.
Robežjoslas labiekārtošana un papildu novērošanas iekārtas vieš pārmaiņas, un nelegālo imigrantu skaits sarūk.
Salīdzinot ar pērno gadu, kad Grebņevā konstatēti 12 nelikumīgi robežas šķērsošanas gadījumi ar 66 pārkāpējiem, šogad divās reizēs notverti vien 16 cilvēki. Žogu regulāri apseko, un centieni to pārvarēt atklāti vienu reizi. “Žogu arī bija mēģinājums šķērsot, parokoties zem žoga. Tomēr viņš vairāk ir, lai atturētu, tomēr tas laiku aizņem. Un vairāk paliek pazīmes par cilvēka klātbūtni,” pauž Buliga.
Arī Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē nelegālo imigrantu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies - no 53 līdz 17. Grebņevā robežu pārsvarā šķērso vjetnamieši, bet Silenē ienāk arī citu trešo valstu pilsoņi. “Bija Afganistānas, Irākas, Turcijas un nesen burtiski pagājušajā nedēļā mēs aizturējām vēl Tunisijas pilsoņus. (..) Sagatavošanās posms jau iekļauj sevī gan maršruta izstrādi, sagaidītāji, pavadītāji, ko mēs piedzīvojam ar Vjetnamas pilsoņiem, kas attiecas uz citām kategorijām pilsoņiem – Irākas, Tunisijas – tie bija nesagatavoti,” stāsta Valsts robežapsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Oļegs Jemašovs.
Statistika liecina, ka kopumā valstī pārkāpēju skaits pērn bija 369 cilvēki, šogad desmit mēnešos – 84.
Gada nogalē būs izstrādāts arī būvprojekts par žoga būvniecību uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. To kopā ar visu piegulušo infrastruktūru sāks būvēt ne ātrāk kā 2018. gada rudenī, un robežjoslas sakārtošana aptvers visu Latvijas un Baltkrievijas robežu. “Tie ir 172,9 kilometri. Tiks projektā arī iekļauts ne tikai žogs, bet arī pārējā infrastruktūra, kas ir nepieciešama robežuzraudzības funkciju nodrošināšanai - patruļtakas, caurtekas, laipas, pēdu josla, novērošanas zonas izveide,” atzīmē Jemašovs.
Latvijas–Baltkrievijas žoga aptuvenās izmaksas būs zināmas vien pēc būvprojekta izstrādes. Taču jau tagad – līdz būvniecības noslēgumam 2020. gada beigās – valdība plāno tajā ieguldīt vairāk nekā 10,68 miljonus eiro.
