Sociālajos tīklos daļa neslēpa, ka nav gatvi ar saviem nodokļiem atbalstīt Ušakova partijas politiskās interesēs mazākumtautību jomā. Izglītības un politikas eksperti vērtē, ka nenoliedzami Ušakovs izmanto situāciju. Tomēr tas iespējams tādēļ, ka arī Izglītības ministrija savu darbu nav izdarījusi līdz galam.
Mācoties dzimtajā valodā, skolēns nenoliedzami jutīsies komfortabli. Bet vai viņš būs konkurētspējīgs? Tā Rīgas domes vadītāja plānus papildus stundām latviešu valodā finansēt arī to pasniegšanu krievu valodā komentē izglītības eksperte, vairāku iepriekšējo izglītības ministru padomniece un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose.
“Bažas ir, ka bilingvālās izglītības teātris turpināsies, kas patiesībā ir ļoti bremzējis konkurētspēju,” pauda Ose.
Viņa uzsvēra, ka atbalsta daudzvalodību vidusskolās. Tomēr jautājums ir cits. Protams, mazākumtautību jauniešiem būtu labāk jāzina latviešu valoda.
“Pētījumi liecina, ka būtu lietderīgi palielināt latviešu valodas nodarbības bērnudārzos. Ja es rūpētos par šo nozari pašvaldībā, tad es pirmkārt finansētu šeit [pirmsskolas izglītības iestādēs]. Tas veicinātu šo mazākumtautību bērnu... nu kā lai pasaka - integrācija nav pašmērķis, bet labāku sajūtu, ka viņi spēj labi runāt gan dzimtajā valodā, gan labi latviski, un viņiem nav svarīgi, vai draugam ir latviešu tautība vai cita tautība, tas, manuprāt, ir būtiski,” skaidroja eksperte.
Izglītības politikas pētniece Marija Golubeva uzskata, ka Rīgas mēra paziņojums ir populistisks.
Viņaprāt, īpaši vidusskolas posmā pašvaldībām izglītības politikā būtu jāiejaucas pēc iespējas mazāk. Citādi tās gan ar dažādo rocību, gan redzējumu veicina nevienlīdzīgas izglītības iespējas. Tas gan nenozīmē, ka arī valsts politika ir pilnīga; Golubevas ieskatā arī šobrīd plānotais modelis galvenās problēmas nerisina.
“Galvenais ir pāriet no divu veidu skolu sistēmas uz sistēmu, kur visas skolas ir domātas visiem bērniem, respektīvi, ka nav skolas, kuras ir nosacīti latviešu bērniem un nosacīti krievvalodīgajiem, bet visi bērni var apmeklēt visas skolas, kur savukārt tiem bērniem, kuriem, piemēram, latviešu valoda nav dzimtā vai zināšanas vai prasmju līmenis nav vēl tik augsts, iegūtu diezgan labu atbalstu no pasniedzējiem, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pie laba valodas līmeņa, un lai tas netraucētu viņiem sasniegt labus akadēmiskus rezultātus,” pauda Golubeva.
Piemēram, vajadzības gadījumā varētu būt atsevišķi priekšmeti, kur klase dalās grupās, un viena grupa to mācās, piemēram, krievu valodā.
Politologs Juris Rozenvalds uzsver, ka ministrija nav spējusi iecerēto reformu pamatot un izskaidrot. Attiecīgi mazākumtautību skolās rodas bažas par nākotni, un Rīgas mērs var parādīties kā risinājuma piedāvātājs.
“Tad, kad [izglītības ministrs Kārlis] Šadurska kungs paziņoja par šo reformu, bija redzams, ka ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem viņš nebija atbildējis. Nu kā pāreja – vienkārši nokomandēsim un tad uz priekšu, nu diez vai tā var risināt šo jautājumu, kas saistās gan ar skolotājiem, gan ar visu pārējo, es vairs to visu neuzskaitīšu. Un, manuprāt, no šī viedokļa tas Ušakova gājiens.. nu, viņš izmanto visas tās iespējas, kuras viņam piespēlē,” sacīja politologs.
Jau ziņots, ka Izglītības ministrija iecerējusi no 2020./2021.mācību gada vidusskolās visus mācību priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Šobrīd mazākumtautību skolās 60% mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā.
