Lai pārliecinātos, kā publiskajās ēkās - slimnīcās, pansionātos, rehabilitācijas centros, viesnīcās, kur cilvēki uzturas arī nakts laikā, - tiek ievērota ugunsdrošība, decembrī Latgalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veica pārbaudi. Šādas pārbaudes notiek regulāri ik pēc trim gadiem. Šoreiz tās notika naktī.
“Pārbaudes mēs veicām no pulksten desmitiem vakarā un tad līdz trijiem četriem,” stāsta VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis, minot lielākos pārkāpumus kopumā:
“Galvenais trūkums - evakuācijas ceļi, evakuācijas apgaismojums nedarbojas, neapzīmēti evakuācijas ceļi, kā arī evakuācijas ceļos bija šķēršļi, aizkrauti evakuācijas ceļi un durvis nebija viegli atveramas no iekšpuses.”
Noteikumi prasa, lai evakuācijas durvis tiktu aprīkotas ar slēdzenēm, kuras var atvērt no telpas iekšpuses triju sekunžu laikā. Tomēr bija gadījum, kad, veicot pārbaudi, personas pat nespēja atrast īsto evakuācijas durvju atslēgu.
“Bija objekti, kur atslēgas atrodas kaut kur atvilknē. Cilvēkam jāskrien, vajag atrast pareizo atslēgu, jo atslēgas nebija parakstītas, skriet uz vienu gaiteņa galu pārbaudīt atslēgu, jāskrien atpakaļ. Rodas problēmas, kas reālajā situācijā apdraudētu tiešām cilvēku dzīvību,'' saka Ščavinskis.
Tāpat vairākos objektos ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma nebija darba kārtībā un dežurējošajam personālam trūka zināšanas un pārliecības, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, piemēram, nespēja pastāstīt, kā rīkosies, uz kādu tālruņa numuru zvanīs un kā organizēs cilvēku evakuāciju. Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs uzskaita, kādas medicīnas iestādes ugunsdrošības pārkāpumus:
“Ugunsgrēka trauksmes sistēma nebija darba kārtībā, jo uz paneļa bija kļūda; objekta pirmajā stāvā evakuācijas durvis bija aprīkotas ar slēdzenēm, kas liedz durvis atvērt ne ilgāk par trim sekundēm. Tas ir būtiski, kad notiek evakuācija, īpaši nakts laikā, atvērt durvis, lai cilvēki varētu pamest ēku. Evakuācijas plānos teksta daļa nav papildināta ar informāciju krievu un angļu valodā, bija tikai latviešu valodā. Bet plānu vajadzēja papildināt gan angļu, gan krievu valodā.”
Kā apliecina Dmitrijs Karpovs, konstatētie pārkāpumi medicīnas iestādē tika laboti jau nākamās dienas laikā.
Kopumā tika pārbaudīti 126 objekti.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs atzīst, ka, lai gan lielāki vai mazāki pārkāpumi ir teju visos objektos, kopumā situācija ugunsdrošības jomā uzlabojas:
“Sodus mēs neizrakstījām, šoreiz tika sastādīti pārbaudes akti ar pārkāpumu novēršanas termiņiem.”
Ierodoties atkārtoti, pārkāpumi lielākoties bija jau novērsti. Vien divos objektos tika konstatēti nopietni pārkāpumi. Viens no tiem Rēzeknē, otrs Daugavpilī. Rēzeknē ir uzsākta administratīvā lietvedībā, savukārt Daugavpils objektā vēl notiks atkārtota pārbaude.
Aizvadītajā gadā kopumā tika reģistrēti vairāk nekā 8700 izsaukumi uz ugunsgrēkiem, no tiem 178 gadījumos degušas publiskas ēkas.
Pagājušā gadā apritēja 10 gadi kopš viena no traģiskākajiem ugunsgrēkiem, kad Kuldīgas rajona Alsungas pagasta sociālā aprūpes centrā naktī izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvības zaudēja 23 cilvēki. Šī nelaime atklāja to, cik reizēm neaizsargāti no ugunsnelaimes ir tieši sociālo aprūpes centru iemītnieki, tāpēc ugunsdrošības prasību ievērošanai minētajās iestādēs VUGD vienmēr pievērš īpašu uzmanību.
