Ar mērķi pārbaudīt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu VUGD speciālisti šonedēļ devās neplānotās pārbaudēs uz vairāk nekā 50 dažādām sociālās aprūpes iestādēm, internātskolām un slimnīcām, proti, iestādēm, kur cilvēki uzturas arī naktīs.
Pārbaudes notika divas naktis pēc kārtas. Secinājumi nav iepriecinoši, saka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
"Evakuācijas durvis nav viegli atveramas no iekšpuses, respektīvi, atslēgas ir pie dežurējošā personāla, kurš uz nakti dažos gadījumos paliek viens. Reāli atslēgt durvis trīs sekunžu laikā…tas viņam nav izdarāms. Netiek nodrošināta brīva izkļūšana no ēkām. Tāpat ir konstatēts, ka bieži vien dežurējošais personāls nav apmācīts vai arī stresa situācijā, kad mēs veicam pārbaudi, nemāk pateikt, kā rīkosies ugunsgrēka gadījumā. Viņi nezina pateikt, ne uz kurieni zvanīt, ne to, kā nodrošināt cilvēku evakuāciju," norāda Lagzdiņš.
11 iestādēs konstatētie pārkāpumi ir tik nopietni, ka VUGD nolēmis administratīvi sodīt par ugunsdrošību atbildīgās amatpersonas. Apkopojot pārbaužu rezultātus, secināts, ka pārkāpumi konstatēti lielākajā daļā pārbaudīto iestāžu.
"No 54 objektiem 38 ir problēmas ar evakuācijas durvju atvēršanu, 16 objektos ir nepietiekams personāla skaits, lai nodrošinātu cilvēku evakuāciju nakts laikā, 11 objektos ugunsgrēka draudu atklāšanas signalizācija nav darba kārtībā," atzīmē Lagzdiņš.
Savukārt septiņos objektos dežūrējošais personāls nezināja, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā.
Glābēji atzīst – vairākās vietās ir potenciāls atkārtoties līdzīgai traģēdijai kā "Reģos" pirms desmit gadiem. Lielākā bīstamība ir tieši naktī, jo aizmiegot atslēdzas maņu orgāni un dūmus saost nevar.
"Cilvēki ir arī ar garīgām slimībām, kuri var kaut ko aizdedzināt, ja tiek pie uguns, ja šķiltavas, sērkociņi, svecīte atstāta bez uzraudzības. Viņi var aizdedzināt savu palātu, no tās tikt [ārā] jau būs sarežģīti, ja, piemēram, tā ir aizslēgta, jo arī tādi gadījumi mums ir," atzina VUGD pārstāve Vera Solovjova.
Kā norāda glābēji, kamēr vairākos objektos nepilnību novēršanai nepieciešami būtiski finansiālie ieguldījumi, daudzas problēmas varētu atrisināt arī ar reālām, ne formālām darbinieku apmācībām
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice, norādot, ka departaments vēl nav saņēmis nekādus pārbaužu rezultātus, no komentāriem atteicās.
Savukārt Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš Latvijas Radio pauda pārliecību, ka konstatētie pārkāpumi nevarētu būt īpaši nopietni.
Par tālāko rīcību Labklājības ministrija lemšot pēc tam, kad būs saņemti oficiāli VUGD secinājumi par pārbaudēs konstatēto. "Tad jau skatīsimies, kā to visu sadarbībā ar attiecīgo institūciju varam novērst," teica Dūdiņš.
Traģiskākā ugunsnelaime sociālās aprūpes iestādē Latvijā notika pirms desmit gadiem, proti, 2007. gada februārī. Toreiz ugunsgrēkā dzīvību zaudēja 23 no kopumā 90 sociālās aprūpes centra "Reģi" iemītniekiem.
