Jaunākā informācija liecina, ka ledus gabali sākuši kustēt Pļaviņu novadā, kur dažas dienas veikti ledus zāģēšanas darbi, tā izvairoties no ledus sastrēgumiem un ūdens līmeņa kāpuma. Hidrologi prognozē, ka Daugavā ūdens līmenis vēl varētu celties.
Pašvaldības apgalvo, ka nepieciešamības gadījumā atbildīgie dienesti zina, kā rīkoties. Lai koordinētu pašvaldību rīcību iespējamu krīžu gadījumā, šodien pavasara plūdu koordinācijas sanāksmē pulcējās atbildīgie dienesti.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna pēc sanāksmes pastāstīja, ka pie Pļaviņām ūdens līmenis Daugavā vēl turpinās celties, bet pārējā teritorijā situācija ir mierīgāka, lai gan arī dažviet citur ūdens līmenis vēl kāps.
Kopumā plūdu situācija nav kritiska, bet ir jārēķinās, ka katru gadu Daugavas baseins applūdīs, taču šogad sniega nebija daudz un lielas problēmas nav gaidāmas, norādīja Vīksne.
“Latvenergo” pārstāvis Māris Kuņickis pēc sanāksmes pastāstīja, ka Pļaviņu hidroelektrostacijā (HES) ūdens līmenis kāpj, bet uzņēmums ar to rēķinājās, un visas trīs HES gatavas ūdens pārvadīšanai. Viņš arī norādīja, ka šogad pali sākās agrāk nekā ierasts, un šobrīd “Latvenergo” eksportē elektroenerģiju uz Zviedriju.
Ogrē krīzes situāciju neprognozē
Sācies pavasara palu laiks, kad ledus sastrēgumu dēļ upēs ceļas ūdens līmenis, un tas mēdz iziet no krastiem. Plūdus vairāku gadu garumā piedzīvojusi Ogre, kur vēl 2013.gadā glābti desmitiem iedzīvotāju un mājdzīvnieku.
Šogad, lai gan ledus upē sastājies vairāku kilometru garumā, krīzes situācijas pašvaldība neprognozē. Lai ūdeni aizvadītu, sadarbojas ar Ogres HES, tāpat pirms dažiem gadiem rekonstruēts Ogres upes aizsargdambis un veikti sūkņu betonēšanas darbi, un pašvaldība grasās būvēt arī jaunu aizsargmolu.
"Šobrīd plūdu draudu mums nav. Bet var teikt, ka tā riskantākā vieta ir Ogres upes lejtece pie ietekas Daugavā, Rīgas HES ūdenskrātuvē.
Tur šobrīd ledus ir sakrājies pāris kilometru garumā, bet ūdens līmenis ir ļoti normāls un mēs esam pieraduši, ka te ledus ir vienmēr ledus iešanas laikā.
Un šajā gadā, 2017.gadā, mēs, kā saka, sākam un nākamajā gadā ir plānots pabeigt aizsargmola izbūvi tieši Ogres upes lejtecē pie ietekas Daugavā," stāsta Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.
Sapožņikovs rāda upes pretējā pusē esošās dārza mājiņas, kas ir tuvu krastam, bet šogad nav pakļautas dažādiem riskiem.
Ja situācija pasliktinātos, visi dienesti būtu gatavi strādāt, ledu zāģēt vai spridzināt, bet šogad tas, visticamāk, nebūšot nepieciešams.
"Paskatoties pret straumi, kādreiz ir bijuši vēl vairāki kilometri uz priekšu ledus gabali. Un šeit jau ledus gabali ir salūzuši. Pie pašas ietekas stāv gluds ledus, nu pamazām jāizlauž ceļš līdz Daugavai, bet es domāju, ka tas tiks izdarīts dabīgā veidā, bez spridzināšanas un bez ledus zāģiem," norāda Sapožņikovs.
Ūdens pilnībā izolējis četrus ciemus
Izņemot Daugavu, citās lielajās upēs ledus jau aizgājis, un prognozējams, ka arī stipru nokrišņu gadījumā situācija nebūs kritiska, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Pašlaik ūdens pilnībā izolējis četrus ciemus Daugavpils novadā. Applūduši arī visi piebraucamie ceļi, nav iespējams pārvietoties, jo ūdens līmenis vietām pārsniedz pusotru metru.
Neviens iedzīvotājs pašlaik nav izrādījis vēlmi evakuēties. Operatīvie dienesti gan esot gatavi palīdzēt, atklāj Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.
"Ir applūduši ceļi. Un četri ciemi pašreiz ir atrauti no ārpasaules. Bet pa ciema teritoriju, tur viņi droši pārvietojas, jo ciemi atrodas tādā paaugstinājumā. Tikai piebraucamie ceļi un viena zemnieku saimniecība ir applūdusi," stāsta Aizbalts.
Par situāciju nobažījusies ir Pļaviņu novada dome. Šonedēļ sasaukuši civilās aizsardzības darbinieku sapulci un pārliecinājušies, ka nepieciešamības gadījumā dienesti zinātu, kā rīkoties. Apziņojuši arī 90, iespējams, applūstošās mājas, un, lai ūdens kustību paātrinātu, sākuši zāģēt ledu.
"Lai palīdzētu tam ledum līkumā iziet, lai tas vienkārši būtu jau tāds trauslāks, sadalīts gabalos, tad mēs esam pieņēmuši lēmumu pāri Daugavai rombveidā šo ledu pazāģēt. Es, protams, nezinu, cik mums tas daudz izdosies. Sniegs ar ūdeni sajaucas un diezgan grūti to zāģi pavilkt uz priekšu, bet tā kā šodien ir atkal uzsalis, tas varētu būt vieglāk," saka domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Pļaviņu novadā ūdens līmenis cēlies par 2,2 metriem, bet plūdu pašlaik nav, bet ledus izveidojis lielus sastrēgumus, tāpēc, prognozējams, ka situācija varētu pasliktināties.
Šonedēļ ūdens līmenis vēl turpinās kāpt
Ūdens dēļ pašlaik neizbraucami ir trīs vietējas nozīmes ceļi Daugavpils pusē. Aizvien applūdis ir ceļš Ilūkste-Daugavpils, Ilūkste-Pārceltuve un kopš vakardienas arī ceļš Bebrene-Zariņi-Dviete. Satiksme tur ir slēgta, un līdz ar to autovadītājiem ir jārēķinās ar zināmām neērtībām.
"Šobrīd nav iespējas apbraukt slēgto posmu uz autoceļa Ilūkste-Pārceltuve. Tur nav neviena apbraucama ceļa. Savukārt slēgto posmu uz ceļa Ilūkste-Daugavpils ir iespējams apbraukt pa ceļu Ilūkste-Bebrene-Birži līdz autoceļiem Svente-Subate. Un nupat applūdušo ceļu Bebrene-Zariņi-Dviete ir iespējams apbraukt pa reģionālās nozīmes autoceļu P72 un vietējās nozīmes V7083," stāsta uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.
Ūdens līmenis Daugavā kopš iepriekšējās diennakts turpina nedaudz paaugstināties.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa saka, ka ledus Pļaviņu un Daugavpils pusē pie Jersikas sācis kustību, un līdz ar to ūdens līmeņa kāpums šajās teritorijās vairs neesot tik augsts, kā iepriekšējās dienās. Tomēr prognozējams, ka šonedēļ ūdens līmenis vēl turpinās kāpt.
Ūdens līmenis aizvadītajā naktī un šajā rītā strauji cēlies Daugavā pie Jēkabpils. Naktī ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedzis 2013.gada palu atzīmi – 6,6 metrus, tāpat tas strauji cēlies arī Krustpils un Līvānu novados, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Un tieši šajās teritorijās arī saglabājas augsts plūdu risks tuvāko dienu laikā. Tikmēr Daugavpils novadā tagad gan ūdens līmenis nedaudz samazinājies, par pusmetru.
Lai koordinētu glābēju, citu operatīvo dienestu un pašvaldību darbību iespējamu plūdu laikā, piektdien, 10.martā, īpašā sanāksmē kopā pulcēsies atbildīgie dienesti.
