Jauni ceļi pie patērētāja
“Vienmēr ir svarīgi, kurš maksa par materiālu,” problēmu ar nemarķētu reklāmu medijos iezīmē Procevska. Viņa atklāj, ka pašlaik daudzos medijos ir izplatīta tā dēvētā “natīvā reklāma”, kas neatšķiras no redakcijas materiāliem, izņemot to, ka tā ir apmaksāta. Turklāt to nereti rada tie paši cilvēki, kas veido pārējos medija materiālus.
“Tā ir lielā dilemma. No vienas puses, tāda reklāma būs laba, tā sasniegs savu mērķi un izskatīsies pēc dzīvā, dabiskā materiāla tikai tad, ja to rakstīs pati redakcija. Tiklīdz redakcija tiek nošķirta, tā neizbēgami sāk atšķirties un to nevar pārdot kā “natīvo reklāmu”. Bet, ja ir viena redakcija, žurnālisti pazaudē sajūtu, kam viņi strādā: pārdevējam vai auditorijai,” skaidro pētniece.
Tajā pašā laikā Procevska arī aizstāv šādu maskētu reklāmu: “Man kā lasītājam interneta portālos, skatoties ziņas, ir daudz patīkamāk redzēt precīzi marķētu reklāmas materiālu raksta vai intervijas veidā, nekā milzīgu baneri, kas visu aizsedz un nav izslēdzams ārā. Tāpat kā daudzi citi cilvēki es izmantoju reklāmas bloķēšanas programmas, kas nozīmē – mani normālas reklāmas nevar aizsniegt. Protams, redakcijām un reklāmdevējiem jāizdomā jauni ceļi – viņus par to nevar vainot.”
Par labu lasītājam, ražotājam vai politiķim?
Kāpēc šāda reklāma var būt maldinoša patērētājam, Procevska skaidro ar vistas receptes piemēru: “No gaļas produktu ražotāja viedokļa vislabākie ir pārstrādātie produkti – jo vairāk tie ir pārstrādāti, jo lielāka ir viņu peļņas daļa. No grila cīsiņiem ražotājs nopelna daudz vairāk nekā no jēlas vistas. Savukārt no cilvēka veselības viedokļa – jo vairāk pārstrādāts ir gaļas produkts, jo sliktāks tas ir cilvēka veselībai. Arī no vides viedokļa tie ir sliktākie, jo ražošanas procesā rada vairāk izmešu.”
Medija redakcija, veidojot kāda ēdiena recepti, piedāvātu cilvēkiem veselīgākas receptes, savukārt reklāmā tas būs otrādāk, jo ražotājam ir svarīgi “iesmērēt” izdevīgāko produktu.
Līdzīgi veidota reklāma var būt arī saistībā ar būtiskiem politiskiem vai ekonomiskiem lēmumiem. Nereti pirms vēlēšanām žurnālos mēdz būt materiāli ar politiķiem, kuri stāsta par savu māju, ziedu audzēšanu, mājdzīvniekiem. Šāda reklāma mēdz būt pilnībā slēpta.
Šādas reklāmas varētu atpazīt pēc glaimojoša toņa, ja vien Latvijas dzīvesstila žurnāliem nebūtu kopumā raksturīgs šāds toni.
“Domāju, ka šādu materiālu šogad būs daudz, un mēs uzzināsim, cik brīnišķīgi cilvēki ir politiķi,” lēš Procevska.
Meklēt pa stūriem
Tā kā šī joma nav regulēta, lēmumi par maskēto reklāmu ir atkarīgi no redakciju godaprāta: “Ļoti reti redakcijas ir tik atklātas, lai pateiktu, ka šis ir apmaksāts materiāls tiešā tekstā.”
Tāpēc no mediju produktu lietotāju viedokļa labākais risinājums šajās situācijās ir trenēt skatu. Tas nozīmē rūpīgi apskatīt ne tikai pašu materiālu, bet arī to, kas atrodas tam apkārt. Parasti reklāmas devēja logo vai nosaukums varētu būt atrodams materiāla malās un stūros.
“Jābakstās pa stūriem – tas ir veids, kā atpazīt tos materiālus,” saka pētniece.
