Topošos aizsardzības mācības pasniedzējus varētu gatavot Sporta akadēmija

Iecere skolās ieviest obligātu aizsardzības mācību saskārusies ar problēmu – pedagogu trūkumu. Jaunsardze jau konceptuāli vienojusies, ka palīdzēt varētu Sporta akadēmija.

Valsts aizsardzības mācība, kuru tuvākajā nākotnē plāno ieviest vidusskolās un tehnikumos, iegūst skaidrākas aprises. Aizsardzības ministrija aprēķinājusi, ka priekšmeta ieviešana skolās izmaksātu no 15 līdz 17 miljonus eiro gadā.

Priekšmetā jaunieši apgūtu ne tikai militārās iemaņas, bet arī valstisko audzināšanu un tā dēvēto dzīves skolu. Šo priekšmetu apguvušie varētu kļūt par rezerves karavīriem.

Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja šī priekšmeta obligātu ieviešanu vidusskolās. Taču ieceres īstenošanu var traucēt vairākas problēmas. Lielākais izaicinājums - kurš priekšmetu mācīs.

Lai apmācītu 35 000 skolēnu, vajag 350 skolotāju. Taču šobrīd jaunsardzē ir aptuveni 100 instruktoru, un  šiem cilvēkiem nav pedagoģiskās izglītības, kas ir nepieciešama, lai strādātu skolās.

Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Aivis Mirbahs otrdien, 19.decembrī, deputātiem piedāvāja problēmas risinājumu. Proti, topošos aizsardzības mācības skolotājus varētu gatavot Sporta akadēmija.

Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Aivis MirbahsZane Mače

    Mirbahs deputātiem prezentēja iespējamos risinājumus, par kuriem jau panākta konceptuālā vienošanās ar Sporta un pedagoģijas akadēmiju.

    Viena iespēja ir, ka šo mācību pasniegtu akadēmijas sagatavotie pasniedzēji vai arī atvaļinātie karavīr,i un jaunsargi varētu akadēmijā neklātienē studēt un iegūt augstāko pedagoģisko izglītību, lai varētu pasniegt aizsardzības mācību.

    Lai aprobētu programmu, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons sacīja, ka vēlas jau ar nākamā gada 1.septembri šo priekšmetu izmēģināt katrā Jaunsardzes novadā vismaz pāris skolās. Tas palīdzētu saprast, kas tajā uzlabojams. Piemēram, jau tagad ir skaidrs, ka visi skolēni nevarēs piedalīties nometnēs, jo tam trūkst resursu un infrastruktūras. Tajās piedalīsies tikai labākie priekšmetā.

    Mirbahs pēc jaunumu prezentēšanas sacīja, ka priekšmetu var ieviest kā obligātu, bet ar laiku.

    “Varam mēs ieviest valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu, ieviešanas laiks ir atkarīgs no resursa, no finanšu un infrastruktūras pieejamības. Kad visi šie trīs puzles gabaliņi saliksies kopā, tad būs pirmais gads, kad var visiem 35 000 nodrošināt šo apmācību,” norādīja Mirbahs.

    Jaunākā skolu aptauja rādot, ka no 410 mācību iestādēm interese par priekšmetu ir ap 100. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka priekšmeta saturam jābūt labi izstrādātam un kvalitatīvam, bet skolotājiem - zinošiem.

    “Kritiski svarīgi, lai mēs šo projektu īstenotu kvalitatīvi, lai mēs nenonāktu situācijā, kurā mēs bieži esam bijuši, kad izrādās, ka svarīgākais ir nosaukums, bet nav liela uzmanība pievērsta saturam,” sacīja Catlaks.

    “Šim ir jāiet skolās ļoti kvalitatīvā līmenī, lai cilvēki, visi, kas tajā iesaistīti, saprastu, ka viņi tiešām gatavojas nopietni valsts aizsardzībai, ja, nedod Dievs, šāda situācija kādreiz pienāktu. Līdz ar to kvalitāti es šeit liktu pirmajā vietā. Mums nevajag šo pasākumu tikai nosaukuma vai atskaites pēc,” uzsvēra Catlaks.

    Deputāti, gluži kā iepriekšējās reizēs, valsts aizsardzības mācību skolās atbalstīja. Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka priekšmets ir valstiski svarīgs.

    “Es ļoti labi atceros, ka uz obligāto militāro dienestu gāja kaut kur 16%, zem 20%. Un tad tie izskatījās, ka tie ir tādi idioti, kas iet obligātajā militārajā dienestā, pārējie iet augstskolās. Šī ir tā iespēja iesaistīt valsts aizsardzībā visus,” sacīja Krēsliņš.

    Savukārt komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) uzslavēja ideju par Sporta akadēmijas iesaistīšanu topošā priekšmeta mācībspēku sagatavošanā.

    “Es domāju, tā ideja ir ļoti laba, par Sporta akadēmijas iesaistīšanu. Ļoti laba! Svarīgi saprast, vai vadība arī, līdzīgi kā Mirbaha kungs un Catlaka kungs, ar sirdi iekšā šajā. Tiešām panākt, lai programma tiktu apstiprināta ātrāk un kurss tiktu izstrādāts, un varētu šos instruktorus labā līmenī sagatavot,” sacīja Latkovskis.

    Komisija, kura jau septembra beigās konceptuāli atbalstīja priekšmeta ieviešanu kā obligātu vidusskolās un tehnikumos, martā vēlreiz sanāks, lai pārrunātu jaunumus. Tad plānots uzklausīt arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadību. Valsts aizsardzības mācības likteni izlems valdība.

    Šo priekšmetu plāno ieviest kā obligāto vidusskolās un tehnikumos.  

     

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti