Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ beidzot skatīs iecerētās strīdīgās izmaiņas Civillikumā. Tās paredz sašaurināt cilvēku loku, kuri var kļūt par bez vecāku gādības palikušu bērnu aizbildņiem. Satraukti par pretestību, kādu iecere izraisījusi vairākās sabiedriskajās organizācijās, pirms šonedēļ plānotās likumprojekta skatīšanas Saeimas juridiskajā komisijā Tieslietu un Labklājības ministrijas pirmdien sasauca preses konferenci, kurā skaidroja grozījumu būtību.
Ja ģimenē atgadās nelaime – par bērnu vairs nevar rūpēties ne māte, ne tēvs, aizbildni bērnam bāriņtiesa sākumā meklē tuvāku radinieku lokā, pēc tam tālāku, un, ja neizdodas atrast – citu personu vidū, arī bērnam svešu cilvēku starpā. Šo kārtību plānots mainīt – par aizbildni varēs būt tikai radinieki vai cilvēki, kuri ar bērnu atrodas nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar bērnu, vai audžuģimene.
„Nekas jau neliedz šo emocionālo saikni ar bērnu radīt. Var kļūt par viesģimeni, var uzņemt pie sevis. Rodas šī emocionālā saikne, paveras iespēja kļūt par aizbildni,” skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Evita Drobiševska.
„Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka aizbildnības institūts ir orientēts uz bērna interesēm, līdz ar to aizbildnība primāri ir nodibināma bērniem kuriem jau ar šo potenciālo aizbildni ir nodibinātas tuvas vai ciešas attiecības, tas var būt radinieks, skolotājs, nekādi neprioritizējot, kuram ir pirmā roka uz aizbildņa statusu,” saka Tieslietu ministrijas pārstāve Dagnija Palčevska.
Tiek pieņemts arī, ka, uzticot bērnu tuvam cilvēkam, samazinās iespēja, ka aizbildnis kādā brīdī var pārdomāt, no bērna atteikties vai arī pienācīgi par viņu nerūpēties. Tajā pašā laikā bāriņtiesas pārstāvis atzīst – pieredze ir dažāda.
Jēkabpils bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva atzīst, ka būtu ļoti labi, ja mēs varētu paredzēt visu uz priekšu, „bet katrā gadījumā praksē ir tā, ka nākas izņemt bērnus gan no tuvākajiem radiniekiem aizbildņiem, gan arī no svešiem, kuri arī biežāk paši atsakās – vismaz manā praksē tā ir bijis”.
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 4000 aizbildņu, lielais vairākums jeb 75% ir radinieki, visbiežāk vecvecāki. Tomēr teju katrs ceturtais aizbildnis bērnam nav radinieks. Taču visbiežāk viņš ar bērnu bijis labi pazīstams. Bērnam pilnīgi sveši cilvēki ir tikai aptuveni astoņi procenti aizbildņu, tāpēc Civillikuma grozījumi attieksies uz nelielu iedzīvotāju skaitu, norāda Tieslietu ministrija.
Biedrības „Zvannieku” mājas pārstāve Linda Balčūne pieder šiem astoņiem procentiem – viņa kļuva par aizbildni kādai divus mēnešus vecai meitenītei, kura bija dzimusi priekšlaicīgi un cieta no veselības problēmām. Meitenīte Lindai bija svešs cilvēks. Pēcāk bērnu viņa adoptēja. Tomēr Linda Balčūne ir neizpratnē, kāpēc Civillikumā noteiktā kārtība jāmaina.
„Īpašs risks saistībā ar šo specifisko dalījumu ir tieši zīdaiņiem, kuriem nav iedibinātas kādas saites ar cilvēkiem, kontakti, kur vēl nav paspēts dzīvot nedalītā saimniecībā un tā tālāk. Tāpēc nav saprotams, kāpēc tas jāmaina, kāpēc jāierobežo tas cilvēku loks, kas var palīdzēt bērniem,” neizpratnē ir Balčūne.
Pret grozījumiem civillikumā ir Alternatīvā bērnu aprūpes alianse. Tā bažījas, ka, sašaurinot aizbildņu loku, arvien vairāk bērnu nonāks audžuģimenēs un bērnunamos, no kurienes tos varēs adoptēt uz ārvalstīm. No aizbildnības citi cilvēki bērnu adoptēt nevar. Kopumā pērn uz ārvalstīm adoptēja rekordlielu bērnu skaitu - 178 bērnus.
Uz nevalstisko organizāciju bažām atbild Labklājības ministrijas pārstāve Līvija Liepiņa:
„Manuprāt, centrā jāliek bērna vajadzība pēc ģimenes, pēc mammas un tēta, nevis pēc substitūta, aizstājēja. Tiesiskais regulējums ir bijis salīdzinoši godīgs pret visiem, paturot prātā šo iespēju bērnam nonākt ģimenē. Proti, nevienam bērnam mēs nemeklētu ģimeni ārzemēs, ja būtu Latvijas adoptētāji. Viss ir mūsu pašu Latvijas iedzīvotāju rokās! Manuprāt, tā ir godīgāka iespēja, nevis mākslīgi pateikt nē. (..)”
Vēl jānorāda, ka Tieslietu ministrijas virzītā likumprojekta mērķis ir veidot aizbildnības institūtu par pastāvīgu, juridiski stabilu institūtu bērnu interešu nolūkā. Atšķirībā no adoptētājiem, kuru saistības pret bērnu ir tādas pašas kā jebkuram vecākam, aizbildņa iespējas atteikties no bērna ir diezgan plašas. Piemēram, no aizbildņa pienākumu pildīšanas šobrīd var atteikties, ja strādā valsts vai pašvaldības dienestā un grūti savienot pienākumus, ja ir liela ģimene, slimība, vairāk nekā 60 gadu vecums un citi.
Tieslietu ministrija arī norāda – 2013.gadā no 676 ieceltajiem aizbildņiem bērnam nepazīstami cilvēki bijuši 10. Tāpēc, ja nākotnē saglabāsies līdzīga statistika, grozījumi ietekmēs mazu daļu aizbildnības gadījumu.
Alternatīvās bērnu aprūpes alianse stingri iebilst pret aizbildņu loka sašaurināšanu. Viņi uzskata, ka nevienam nedrīkst liegt iespēju kļūt par aizbildni, bet jaunā kārtībā pagarinās un sarežģīs ceļu līdz šim statusam.
Kuras iesaistītās puses viedoklim piekritīs Saeimas Juridiskā komisija, varētu noskaidroties šonedēļ, kad komisijas sēdē deputāti vērtēs piedāvāto grozījumu plusus un mīnusus.
