- Jaunajai māmiņai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām darbā atgriezties darba devējs vairs neļauj.
- Jaunie vecāki par diskrimināciju un savu tiesību pārkāpumiem sūdzas ļoti reti.
- Iepriekšējā darbā dažādu iemeslu dēļ atgriežas tikai puse jauno māmiņu.
- Vismazāk iepriekšējo darbu patur privātā sektora darbinieki.
- Darba devēji nelabprāt nodarbina jaunās māmiņas Darba likumā paredzēto garantiju dēļ.
- Nevar runāt par jauno vecāku diskrimināciju, jo jaunie vecāki sūdzas reti.
- Lai situācija mainītos, jaunajiem vecākiem aktīvāk jāaizstāv savas tiesības un jāvēršas attiecīgajās iestādēs.
- Tiesībsargs rīkos informatīvo kampaņu, lai izglītotu jaunos vecākus tiesību jautājumos.
Viedokļi par to, vai Latvija uzskatāma par jaunajām māmiņām labvēlīgu valsti, atšķiras. Starptautiskās organizācijas „Glābiet bērnus!” 2015. gada „Pasaules māmiņu indeksā”, kura veidotāji ņem vērā ne tikai dažādus ekonomiskos rādītājus, bet arīdzan, piemēram, grūtnieču un jaundzimušo bērnu mirstību, Latvija ierindojusies 40. vietā, atpaliekot gan no Ziemeļvalstīm un turīgajām Rietumeiropas valstīm, gan no tepat kaimiņos esošās Lietuvas un Igaunijas.
Tikmēr dažādos pētījumos, kur galvenokārt tiek salīdzināti tādi rādītāji kā apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums un jauno māmiņu aizsardzība no darba tiesisko attiecību viedokļa, situācija Latvijā izskatās gluži labi.
Neļauj atgriezties darbā
Kāda māmiņa šī gada maijā interneta forumā „Cālis.lv”, kurā tiek apspriesti dažādi ar likumiem un pabalstiem saistīti jautājumi, dalās ar savu apjukumu un stāsta, ka dienu pirms atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai zvanīts no darba vietas un paziņots, ka uz darbu vairs nav jānāk, piedāvājot kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā.
Ļoti līdzīgs stāsts ir māmiņai, kuru darba devējs arī nevēlas ņemt atpakaļ un pieļauj, ka atgriežoties, darba vieta maksātu tikai pusi no iepriekšējās algas. Savukārt Valsts darba inspekcija (VDI) ir bezspēcīga, jo parakstītais līgums ir sastādīts darba devējam par labu.
Jaunie vecāki ļoti bieži nezina savas tiesības un kur šādos gadījumos griezties.
Jauno vecāku problēmas iestāžu redzeslokā nonāk reti
Jaunajiem vecākiem ieteikts vērsties Tiesībsarga birojā un Valsts darba inspekcijā. Abu šo institūciju redzeslokā jauno vecāku problēmas ar darba devējiem gan nonāk reti.
Darba inspekcijā norāda, ka iesniegumu par jauno vecāku tiesību aizskārumu ir ļoti maz – šogad nav bijis neviena, bet jautājumu no jaunajām māmiņām netrūkst.
„Jautājumu no jaunajām māmiņām par viņu tiesībām ir ļoti daudz. Darba inspekcija nedēļā saņem trīs četrus, līdz pat pieciem jautājumiem par tām tiesībām, kas darba ņēmējam ir gan pēc bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas, gan par tiesībām saglabāt iepriekšējo amatu, iepriekšējo nodarbinātību, gan par tiesībām pieprasīt nepilnu darba laiku,” norāda Valsts darba inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode.
Arī Tiesībsarga birojā dažu gadu laikā saņemtas vien dažas sūdzības, apstiprina Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. „Jauno māmiņu lietu ir samērā maz. Pagājušajā gadā mums bija precīzi viena, 2015. gadā mums bija divas un arī 2014. gadā mums bija divas.”
Tas gan nenozīmē, ka problēma nepastāv. Iespējams, ir ļoti maz jauno vecāku, kas izvēlas iet un sūdzēties. Saskaņā ar Tiesībsarga biroja 2012. gada pētījumu izskatās, ka jaunajiem vecākiem ir bail, ka tad, ja viņi ies un cīnīties par savām tiesībām, viņiem būs uzlikts šis sūdzībnieka zīmogs, skaidro Ilves.
Iepriekšējā darbā atgriežas tikai puse
Dati, kas liek aizdomāties par to, vai Darba likumā paredzētās garantijas patiešām strādā, parādās Rīgas Ekonomikas augstskolas Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījumā.
Te gan jāuzsver, ka pētnieku mērķis nebūt nav bijis jauno vecāku darba attiecību problemātika – izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, pētītas atalgojuma izmaiņas laikā, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot vecāku pabalstus.
Pētījumā tika salīdzināts algu pieaugums privātajā sektorā un sabiedriskajā sektorā, pieņemot, ka sabiedriskajā sektorā nepastāv aplokšņu algas. Salīdzināta tika situācija pirms 2005. gada, kad vēl nebija bērna kopšanas pabalsta, kas ir atkarīgs no māmiņu atalgojuma, ar situāciju pēc reformas, stāsta pētījuma autore, ekonomikas zinātņu doktore Anna Zasova.
Pētot atalgojuma izmaiņas, secināts, ka iegūt droši ticamus salīdzināmus datus par jauno māmiņu atalgojumu pirms un pēc bērna piedzimšanas ir neiespējami. „Mēs datos nevaram pateikt, vai māmiņa turpina strādāt pilnu darba laiku vai pāriet uz nepilna laika darbu. Mēs datos redzam, ka māmiņām samazinās algas, bet nevaram pateikt, vai tas ir dēļ tā, ka viņa pāriet uz nepilna laika darbu,” informē Zasova.
Skaidrojot iemeslus, Zasova arī atklāj, ka pētnieki konstatējuši, ka liela daļa jauno māmiņu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nemaz neatgriežas darbā pie iepriekšējā darba devēja. To dara tikai aptuveni puse jauno māmiņu.
Jaunie vecāki paši izvēlas darbā neatgriezties
Interesanti, ka lielāks darba vietu mainījušo jauno māmiņu īpatsvars vērojams tieši privātajā sektorā.
Tās māmiņas, kas strādā sabiedriskajā sektorā, biežāk atgriežas pie tā paša darba devēja. Bet arī tur tā proporcija ir diezgan zema. "Ja nemaldos, tikai aptuveni 60% sabiedriskajā sektorā strādājošo jauno māmiņu atgriežas darbā pie tā paša darba devēja,” norāda Zasova.
Tiesībsarga birojs jauno vecāku tiesību ievērošanu pētījis pat vairākkārt – pirmais pētījums tapis 2012. gadā. Toreiz atklājās, ka ar diskriminējošu attieksmi saskārušies 43% jauno māmiņu. Pērn šis temats pētīts vēlreiz. Pētījuma rezultāti vēl tiek apkopoti, taču, pēc Anetes Ilves teiktā, pirmie secinājumi par diskriminācijas aizlieguma ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās nedod pamatu satraukumam.
„Lielākoties šīs jaunās māmiņas vai jaunie tēvi, kas tagad izvēlas ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu, gan 2012. gadā, gan 2016. gada aptaujās atbildēja, ka atgriežas tajā pašā darbā un viņiem tiek saglabāti tie paši darba pienākumi,” norāda Ilves.
Viņa arī piebilst, ka ir daļa jauno vecāku, kas bērna kopšanas atvaļinājuma izmanto kā iespēju nomainīt darba vietu.
Tikmēr Zaiga Strode kā ticamāko iemeslu, kādēļ jauno māmiņu atalgojums pēc bērna kopšanas atvaļinājuma samazinās, sauc tiesības strādāt nepilnu slodzi, lai profesionālo karjeru sekmīgāk apvienotu ar jaunajiem māmiņas pienākumiem.
Gan māmiņām, gan tēviem ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku, piemēram, strādāt četras stundas. Līdz ar to darba devējam nav jāmaksā pilna darba alga, ir jāmaksā atbilstoši faktiski nostrādātajam, tāpēc arī dati nav pilnīgi.
Tāpat jaunās māmiņas, kuras atgriežas darbā un kurām ir bērns līdz pusotra gada vecumam, var pieprasīt papildu pārtraukumus bērna barošanai. Šādā gadījumā samazinās arī darba samaksa, informē Strode.
Darba devēji kūtri izvēlas nodarbināt jaunos vecākus
Strode atzīst, ka daļai darba devēju jauno vecāku nodarbināšana šķiet problemātiska, tostarp arī Darba likumā paredzēto garantiju dēļ.
„Jebkuru darba devēju, protams, interesē, lai darbinieks nāktu uz darbu un darba laikā nodarbotos tikai ar darba lietām, nevis prasītu noteikt viņam nepilnu darba laiku vai piešķirt papildu pārtraukumus,” stāsta Strode.
Izslēgt iespēju, ka daļa darba devēju no nevēlamajiem darbiniekiem mēģina atbrīvoties, piemēram, piedāvājot finansiālu kompensāciju, neesot iespējams, taču tā jau ir pašas jaunās māmiņas izvēle – pieņemt šādu piedāvājumu vai tomēr ne.
Strode norāda, ka ir pietiekoši daudz tiesību normu, kas ļauj māmiņām savas tiesības aizstāvēt, taču civilo tiesību laukā katra persona pati lemj, aizstāvēt savas tiesības jeb vienoties par kompromisu ar darba devēju.
Nav sūdzību, nav diskriminācijas?
To, vai ir pamats runāt par jauno vecāku diskrimināciju, Valsts darba inspekcija (VDI) neņemas spriest. Pārbaudes saistībā ar jauno vecāku darba tiesību ievērošanu VDI veic tikai tad, ja saņemts iesniegums no pavisam konkrēta darba ņēmēja.
Tiesiskās sekas šajā gadījumā ir darba devēja saukšana pie likumā paredzētās administratīvās atbildības un tiesības prasīt, lai darba tiesību aizskārums tiktu novērsts.
Ja darba devējs tomēr jaunos vecākus nepamatoti atbrīvo no darba, tad tā ir vērtējama kā diskriminācija, un darba devējam vajadzētu rēķināties ar ļoti nepatīkamām sankcijām, ko paredz likums.
Jaunajiem vecākiem aktīvāk jāaizstāv savas tiesības
Ilves uzsver, ka, ņemot vērā normatīvajos aktos paredzētās garantijas jaunajiem vecākiem, šai kategorijai piederīgajiem darba ņēmējiem vajadzētu aktīvāk iestāties par savām tiesībām un nebaidīties meklēt savu taisnību VDI, Tiesībsarga birojā vai tiesā.
Tiesa gan, lai pierādītu diskrimināciju, būtu vēlams apgādāties ar pierādījumiem, stāsta Ilves.
Pierādījumi var būt, piemēram, dokumenti un e-pasti, kas to pierādītu. Pēc tam, kad jaunā māmiņa ir vērsusies attiecīgajās iestādēs, notiek apstākļu izvērtēšana un pierādījumu ievākšana. Šajā brīdī tiek iedarbināts arī apgrieztais pierādīšanas pienākums, kas ir ierasta prakse diskriminācijas lietās. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka diskriminācija nav notikusi, skaidroja Ilves.
Tiesībsargs tiesības skaidros informatīvajā kampaņā
Ņemot vērā aizvadītajā gadā veiktās aptaujas rezultātā iegūtos secinājumus, pēc to apkopošanas Tiesībsarga birojs plānojot īpašu informatīvo kampaņu, lai jaunos vecākus izsmeļoši informētu par viņu tiesībām un iedrošinātu māmiņas un tētus tās izmantot.
„Dažkārt mazu bērnu vecāki uzskata, ka likumā noteiktās tiesības, ko viņi var izmantot, ja darba devējs ļauj tās izmantot, tā ir īpaša labvēlība no darba devēja puses,” secina Ilves. Likumā tas jau ir noteikts, un darba ņēmējam tas ir pienākums – tā nav īpaša labvēlība. „Piemēram, attiecībā uz B slimības lapu izņemšanu – darbinieki uzskata, ka tā ir īpaša labvēlība no darba devēju puses, ja viņam ļauj ņemt slimības lapu, kad bērns ir saslimis,” norāda Ilves.
Secinājumus par to, cik izplatīta patiesībā ir jauno vecāku diskriminācija, ir grūti izdarīt. Ir pamats cerēt, ka pašlaik, kad par aktuālu problēmu daudzviet kļuvis darbaspēka deficīts, arī darba devēju attieksme pret jauno vecāku nodarbināšanu kļūs mazāk aizspriedumaina.
