Tiesu priekšsēdētāji nevēlas amata termiņu ierobežojumus

Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotie likuma grozījumi par termiņu ierobežojumu atcelšanu tiesu priekšsēdētājiem Saeimas Juridiskajā komisijā raisīja emocionālas diskusijas, kurās manāma, ka tiesu vadītāji nevēlas amata termiņu ierobežojumus.

Tiesu priekšsēdētāji nav iestādes vadītāji, kas pieņem darbā vai nosaka algu. Viņu galvenie pienākumi ir saistīti ar tiesu darba organizēšanu, piemēram, lietu sadales plāna izstrādi, tiesas komunikāciju, tiesu prakses apkopošanu.

Pirms četriem gadiem nolemts, ka šo amatu varēs ieņemt divus termiņus pēc kārtas – katru reizi pa pieciem gadiem. Ir tiesas, kur šo četru gadu laikā tiesu priekšsēdētāju nomaiņa nav notikusi un viņi tiesu vada jau kopš 90.gadiem.

Politiķi atcēla termiņu ierobežojumu, piekrītot grozījumu virzītājiem – Tieslietu padomei, ka tas stiprinās tiesu neatkarību. Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis tam nepiekrita un likumu šajā daļā nodeva deputātiem otrreizējai caurlūkošanai.

Prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne JaunzemeZane Mače

    Vējoņa juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Saeimas komisijas deputātiem izklāstīja galvenās prezidenta bažas: “Valsts prezidents uzskata, ka šāds lēmums neveicina tiesu sistēmas attīstību un nav vērsts uz pārmaiņām. Vēl vairāk – ilgstoša atrašanās vienā amatā ir saistīta arī ar korupcijas riskiem.

    Proti, ilgstoša atrašanās vienā amatā gluži dabiski, pat bez ļaunprātīgas rīcības veicina tādu saikņu veidošanos, kas nestiprina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.”

    Diskusijas komisijā aizritēja emocionālā gaisotnē, jo lielākā daļa tiesu vadītāju prezidenta viedoklim nepiekrīt.

    “Tautā ir teiciens, ka tiesu dzirnas maļ, lai arī lēni, bet pamatīgi. Bet tas, kā saķeras šo dzirnu zobratiņi, kāds būs šo dzirnu ātrums, maluma kvalitāte, ir atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja prasmēm, pieredzes vadīt savu komandu, atverot vai pieverot šo dzirnavu sprūdus. Nevaru piekrist, ka tiesu priekšsēdētāja amats veido tiesā stagnāciju, rutīnu un pašapmierinātību,” sacīja Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts.

    Viņš pauda, ka šie grozījumi varētu būt mēģinājums atbrīvoties no kādiem konkrētiem tiesu priekšsēdētājiem. Tāpat Strauts arī pieļāva, ka tieši jaunie, nepieredzējušie tiesu vadītāji varētu pakļauties kādām provokācijām, turpretim pieredzējušie neesot lokāmi.

    Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, kura šo tiesu vada kopš 1995.gada, uzsvēra, ka viņa, neraugoties uz ilgo termiņu amatā, nav ne korumpēta, ne arī būtu stagnējusi tiesas darbā. “Šajā amatā esmu nostrādājusi 22 gadus, un absolūti negribētu piekrist, ka šie gadi ir bijuši kā risks, ka es varētu būt korumpēta vai es varētu būt stagnāte,” sacīja Knēgere.

    Knēgere arī bijusi komisijā, kurā atlasa rajona tiesu priekšsēdētāja amata pretendentus. Realitāte esot tāda, ka parasti uz šo amatu neesot konkurences, jo piesakoties tikai esošie tiesu priekšsēdētāji.

    Savukārt prezidenta viedoklim, ka termiņš ir jānosaka, piekrīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Viņš stāstīja par kādu Eiropā notikušu tiesnešu konferenci, kurā runāts par valstu dažādo praksi tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un ieteikumiem: “Tieši savos ieteikumos vai secinājumos pasaka, ka normālai vai attīstoties valstij Eiropā, būtu adekvāti, ka termiņš ir terminēts. Ka tas nav uz mūžu.”

    Viens no Eiropas tiesnešu organizāciju ieteikumiem esot priekšsēdētāja iecelšanu atstāt konkrētās tiesas tiesnešu rokās, no sava vidus izvēloties piemērotāko līderi.

    Šai iniciatīvai piekrita Latvijas lielākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas vadītāja Daiga Vilsone.

    Tiesneši aicināja deputātus beigt šūpot tiesu sistēmas laivu. Stabilitāti ietekmējot radikālās likumu izmaiņas, Stukāns atgādināja – pirms četriem gadiem ierobežojumi noteikti, bet tagad atkal tos atceļ.

    Otrdien, 28.novembrī, Juridiskā komisija nekādus lēmumus nepieņēma. Konkrētus priekšlikumus vētīs janvārī ieplānotajā sēdē.

    Jau ziņots, ka valsts prezidents, nododot grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, skaidroja, ka  reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.

    Prezidents uzskata -  stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, un ilgstoša atrašanās amatā var radīt stagnācijas risku.

    Tāpēc Raimonds Vējonis aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti