VBTAI slimnīcās var pārbaudīt tikai to, kas ir viņu kompetencē, piemēram, pazīmes par vardarbību starp pacientiem vai no personāla puses, sadzīves apstākļus, tikšanās iespējas ar ģimeni vai aizbildņiem. Taču medicīniskā puse ir ārpus šīm robežām.
Turklāt kopš aizvadītā gada plānveida pārbaudēs uz slimnīcām pārtraukusi braukt un to dara tikai, saņemot konkrētas sūdzības. "Ir svarīgi ne tikai inspekcijas kompetences, bet arī citu institūciju kompetences.
Tas ir tikai un vienīgi sadarbības jautājums mums arī starp atbildīgajām institūcijām, kuras ir atbildīgas par bērnu tiesību jautājumiem, jo bērnu tiesību jautājumi ir dažādu nozaru atbildības jautājumi, tajā skaitā gan Veselības inspekcijas, gan Pārtikas un veterinārā dienesta un citu iestāžu kompetence," sacīja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa.
Ārstniecības iestāžu pārbaudīšanā VI ir plašākas pilnvaras. Piemēram, jāpārbauda cik un kādas ārstniecības personas strādā un vai ar tām pietiek, vai nodrošinātas vajadzīgās ārstu diennakts dežūras, vai visa dokumentācija ir kārtībā un tā joprojām. Uzskaitītās ir tieši tās lietas, kurās Ainažu slimnīcā tiesībsargs konstatēja būtiskus pārkāpumus un tāpēc vaicā – kā uzraugiem tas paslīdējis garām?
Inspekcijā skaidro – iepriekšējā plānveida pārbaude Ainažos bijusi 2014. gadā. Toreiz bijis gan pietiekams ārstu skaits, gan diennakts dežūras un nopietni pārkāpumi neizgaismojās.
"Un vienu iestādi plānveidā inspekcija var pārbaudīt vidēji 4-5 gados. Tātad, ja iepriekšējā pārbaude notika 2014.gadā, tad nākamā būtu bijusi šogad vai nākamajā gadā," teica VI Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja amata pienākumu izpildītāja Ilze Buka.
Bijušas arī dažas individuālas pacientu sūdzības, kuru dēļ braukts ārpuskārtas pārbaudēs. "Sūdzības tieši par to, ka nav nodrošināts nepieciešamais personāls un iestāde tik ļoti neatbilst šīm prasībām, inspekcija nebija saņēmusi," sacīja Buka.
Tiesībsargs paliek pie uzskata, ka abas inspekcijas ir līdzatbildīgas situācijā, kāda ilgstoši varēja pastāvēt Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Viņš aicina abas inspekcijas šobrīd nevis taisnoties, bet nopietni pievērsties pārmaiņām savā darbībā. "Kompetences vai kapacitātes trūkums nevar būt attaisnojums tiem pārkāpumiem, kas pēc tam notiek, pieņemsim, ko mēs konstatējām," sacīja Jansons.
Inspekcijās norāda, ka, saņemot konkrētas sūdzības, tiek vērtēts tikai tajā norādītais iespējamais pārkāpums, līdz ar to citas problēmas var nenonākt viņu redzeslokā. Tieši tur arī ir metodoloģiska kļūda – argumentē tiesībsargs.
"Ja ir kaut kāda sūdzība, kā mēs strādājam: mēs saņemam sūdzību, varbūt pat vairākas. Mēs dodamies un neskatāmies tikai šauri, ziniet, tajos ierakstītajos dažos teikumos, kas ir ierakstīti sūdzībā. Mēs ņemam to konkrēto problemātiku un skatāmies plašāk. Caur šiem konkrētiem dažiem iesniegumiem, ko mēs Ainažu gadījumā saņēmām, mēs sākotnēji jau ar neapbruņotu aci redzam, ka tur ir sistēmiska problēma," uzskata tiesībsargs.
Ja ar vienas iestādes kompetenci ir par maz, tad jādodas kopīgās pārbaudēs. Tieši uz šādu sadarbību bērnu tiesību sargi plānojot aicināt VI. Tikmēr VI apņēmusies šogad ārpus kārtas pārbaudīt arī visas pārējās bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga birojs pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" konstatējis virkni cilvēktiesību pārkāpumu. Pārbaudē konstatēts ārstu trūkums, nepietiekams uzturs bērniem un pašu pacientu vardarbība. Iestādes vadība pārmetumus noraida, sakot, ka pārmetumi nav patiesi.
