Tiesībsarga birojs izlases kārtā veic monitoringu skolās, noskaidrojot, kā tiek pasniegta informācija par to, kas ir jāpērk vecākiem un ko nodrošinās skola. Un pašreizējo situāciju Jansons dēvē par labu: „Esam novērojuši – prakse ir laba, tiesiska. Turklāt skolas arī atraktīvā veidā mēģina mājaslapā, ar plakātiem norādīt, ka skola nodrošina mācību grāmatas, dienasgrāmatas, skolēnu apliecības, arī interešu izglītības pulciņus.”
Pagājušais mācību gan iezīmējās vēl ne pietiekoši tiesiski šajā jomā, jo bijušas skolas, kas mudināja vecākus iegādāties darba burtnīcas.
Tiesa, Jansons arī atzina, ka mazākām pašvaldībām reģionos ir diezgan sarežģīti nodrošināt skolēnus ar bezmaksas grāmatām: „Pretestība bija milzīga no lielākās daļas Latvijas pašvaldību, bet pašlaik pašvaldības maksimāli nodrošina to, kas ir noteikts likumā. Ir mazs pašvaldības reģionos, kur iedzīvotāju skaits ir stipri neliels, līdz ar to tur diezgan grūti nodrošināt mācību procesu.”
Jau ziņots, ka darbu pie bezmaksas izglītības problēmas tiesībsargs sāka 2011.gadā un likuma grozījumi pieņemti pērn. Grozījumi Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, stājās spēkā 2013.gada augustā. Līdz ar to darba burtnīcas un mācību grāmatas vecākiem nav jāiegādājas.
Taču iepriekšējā mācību gada beigās Tiesībsarga birojs joprojām saņēma signālus, ka dažas skolas „maigākā formā mēģina pierunāt” iegādāties kādas mācību grāmatas.
