Pēc izpētes jau augusta sākumā Tiesībsarga birojs Jūrmalas domei lika veikt grozījumus saistošajos noteikumos un atcelt maksu par kapavietas nomu.
Proti, Jūrmalas kapsētās par katru piešķirto kvadrātmetru zemes gadā ir jāmaksā viens eiro. Savukārt pašvaldībām ir pienākums iekārtot un uzturēt kapus, tos finansējot no budžeta naudas.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka “Jūrmalas dome rīkojusies ne vien patvaļīgi un pretēji Satversmē noteiktajam, bet arī pārsniegusi pašvaldībai piešķirtās kompetences robežas.”
JD tam nepiekrīt. “Saņemot šo atzinumu, dome vērsās pie VARAM. Ministrijas viedoklis aizvien ir palicis nemainīgs, ministrija šo viedokli bija norādījusi arī tiesībsargam, ka šie saistošie noteikumi ir tiesiski un nav pamata to pārskatīšanai,” saka Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš, apstiprinādams, ka nomas maksa Jūrmalā paliek spēkā.
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, pirmkārt, uzsver, ka Latvijā kapu jautājumos aizvien nav nekāda normatīvu regulējuma.
Mičuls ir arī pārliecināts, ka nomas maksu nedrīkst atcelt, jo citādi vienas ģimenes locekļi būs izkaisīti pa kapiem.
“Radinieki, piemēram, laulātie bieži vēlas būt apglabāti kopā, blakus. Varbūt, ja lauku apdzīvotās vietās nav problēmu ar kapa vietām, tad republikas pilsētās tas ir krietni savādāk. (..) Ja ir apglabāts kāds tuvinieks un pārējie tuvinieki nomā kādas kapa vietas, kuras vēl nav izmantotas, tad tas risina šo jautājumu,” skaidro Mičuls.
Atbildēdams uz jautājumu, vai, samaksājot nomas maksu, vietu kļūst vairāk, Mičuls atsaka: “Vietu nekļūst vairāk. Taču ir zināma garantija pārdzīvojušam laulātajam tikt apbedītam blakus savam dzīvesbiedram.” Viņš arī norāda, ka nav pamata vairāk vietas piešķirt bez maksas. “Ja nav nekas atrunāts, tad kāds pamats ir rezervēt? Tad ir jāapglabā visi pēc kārtas,” norāda Mičuls.
Tomēr Augstākā tiesa jau kādā spriedumā arī netieši norādījusi, ka prasīt maksu par kapa ierādīšanu nav īsti tiesiski, jo kapsēta ir publiska lieta un vieta, par ko jāgādā pašvaldībai.
Tāpēc Tiesībsarga birojs domā vēl šogad vērsties ST, lai tā ievieš skaidrību. “Tam vajadzētu būt tuvākajā laikā. Es ļoti ceru, ka tiesībsargs vēl šajā gadā to pagūs,” stāsta Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Pēc ST sprieduma varētu vērtēt arī tiesiskumu citās pašvaldībās, jo bez Jūrmalas naudu par kapu nomu prasa arī Jēkabpilī, Gulbenē, Carnikavā, Rēzeknē, Valmierā, Babītē un Talsos.
Drīzumā apjomīgu revīziju kapu saimniecībā sola noslēgt Valsts kontrole, kas līdz februārim būs izpētījusi, vai pašvaldību rīcība ir likumīga un lietderīga, apsaimniekojot kapus.
Jau augustā ziņots, ka Tiesībsargs Jūrmalas pašvaldībai bija devis laiku atteikties no nomas maksas kapos.
