Pēc viņa teiktā, starptautiskajās tiesībās nav nepilsoņa statusa, un Latvijā vajadzētu no tā atteikties. Jautāts, cik ilgā laikā tas būtu jāizdara, Jansons teica, ka punkts nepilsoņu statusam būtu jāpieliek desmit gadu laikā.
"Tā ir absolūti politiskā izšķiršanās. Bet es teiktu - desmit gadi un liekam punktu. (..) Tas būtu pārejas periods, un tajā periodā būtu nepieciešams tiešām arī skolās strādāt ar skolēniem pie patriotiskās audzināšanas.
Pārliecināt cilvēkus, nevis uzspiest, kāpēc pilsonība ir svarīga. Tas ir valstiskās identitātes viens no elementiem. Tā ir visciešākā juridiskā saite cilvēkam ar valsti," teica Jansons.
Viņaprāt, ir jāveicina naturalizācija un pilsonības iegūšana. Turklāt Latvijā dzīvojošam nepilsonim nav obligāti jāizvēlas Latvijas pilsonība. "Es pieļauju domu, ka viņi var būt paralēli arī Krievijas pilsoņi".
Tiesa, pagaidām maz kas liecina, ka Latvija varētu atteikties no nepilsoņa statusa, atzina tiesībsargs, vērtējot līdzšinējos mēģinājumus atteikties no nepilsoņu statusa Latvijā.
Jau ziņots, ka Saeima 21. septembrī noraidīja prezidenta Vējoņa iniciatīvu pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem un nenodeva potenciālos likuma grozījumus izskatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai. Prezidents pauda nožēlu par Saeimas lēmumu, norādot, ka sabiedrība bija vairāk gatava pārtraukt bērniem piešķirt nepilsoņa statusu nekā Saeimas deputāti un pie šī jautājuma, visdrīzāk, likumdevējam būs jāatgriežas.
Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem.
