Tiesa: Lojalitātes prasības pedagogiem atbilst Satversmei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka šogad lojalitātes prasības skolotājiem atbilst Satversmei, informēja ST. Lieta bija ierosināta pēc Saeimas opozīcijas partijas „Saskaņa” deputātu pieteikuma.

Satversmes tiesas pārstāve Līna Kovalevska
00:00 / 01:16
Lejuplādēt

Satversmes tiesā apstrīdētā norma nosaka, ka izglītības iestādi var vadīt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijai, nepārkāpj diskriminācijas aizliegumus, un  kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.  Ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību likuma prasībām, “personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu”.

Tāpat apstrīdēta likuma norma, kas strādāt par pedagogu ļauj tikai personai, kas ir lojāla Latvijai un nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu.  Ja dienests konstatē pedagoga neatbilstību šīm prasībām, viņš nevar turpināt darbu izglītības iestādē.  

Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka šīs normas nesamērīgi ierobežo pedagoga tiesības uz vārda brīvību un izvirza pedagogam nosacījumu, ka viņam ne vien jārīkojas lojāli pret Latviju un jāpauž Latvijai un tās Satversmei lojāli uzskati, bet arī jāturas pie šādas iekšējas pārliecības. Turklāt šī prasība attiecoties uz visiem izteiksmes brīvības aspektiem gan pedagoga profesionālajā darbībā, gan privātajā dzīvē.

Pieteikuma iesniedzēji arī uzskatīja, ka likuma normas nesamērīgi ierobežo pedagoga tiesības uz nodarbinātību, jo pedagogam liegts strādāt savā profesijā, ja tiek atzīta neatbilstība lojalitātes prasībām.

Satversmes tiesa norādīja, ka pedagoga un izglītojamā saskarsme notiek galvenokārt noteiktas izglītības programmas īstenošanas ietvaros, tomēr izglītības procesā ir nozīmīgs arī personiskais paraugs, jo izglītojamo var ietekmēt arī pedagoga un izglītības iestādes vadītāja rīcība ārpus noteiktas izglītības programmas vai pat ārpus izglītības iestādes.  

Līdz ar to pedagogam ir būtiska ietekme uz izglītojamo, un pienākums būt lojālam Latvijas valstij un tās Satversmei, nepārkāpt diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus – un stiprināt viņu piederību Latvijai pēc būtības ir attiecināts uz pedagoga un izglītības iestādes vadītāja rīcību un uzskatu izpausmi jebkurā formā, ja tā var ietekmēt izglītojamos vai izglītības procesa rezultātu.  

Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un veidojot atklātu, tolerantu, pilsoniski aktīvu sabiedrību, ir jārūpējas par demokrātisko vērtību aizstāvēšanu un nostiprināšanu izglītības procesā.

Lojalitāte ir atklāts juridisks jēdziens – ģenerālklauzula. Šādu jēdzienu iestrādāšana likumā ir pieļaujama, ja kopumā ir skaidrība par to mērķi, norādīja ST.  

Satversmes tiesa secināja, ka “apstrīdētās normas ierobežo pedagoga un izglītības iestādes vadītāja vārda brīvību tās pozitīvajā aspektā”, un neierobežo iekšējās, uz āru nepaustās domas un uzskatus.  

Katram izglītojamam Latvijā ir tiesības saņemt tādu izglītību, kas citstarp atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principam, Latvijas kā nacionālas valsts principam un nodrošina to, ka izglītojamais kļūst par pilnvērtīgu demokrātiskas pilsoniskas sabiedrības locekli. Līdz ar to  tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Latvijai Satversmei.  

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

Satversmes tiesa lietu par izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz no darba atbrīvot izglītības iestādes vadītāju un pedagogu, kurš neatbilst lojalitātes prasībām, ierosinājusi pēc partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas iesnieguma.

Sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus" Saeima pēc garām debatēm akceptēja 2016.gada 23.novembrī.  

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, jo šīs normas ar nozari neesot izdiskutētas un nav saprotamas. Savukārt Izglītības ministrija skaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai novērstu riskus valsts interesēm, tostarp drošībai, kas varētu rasties, šādiem pedagogiem turpinot izglītot skolēnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti