Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns Latvijas skaidroja, ka Maskavas Pareizticīgo baznīca pēdējos gados ir cieši satuvinājusies ar Krievijas oficiālo varu.
„Protams, ka pareizticība Krievijā, kā vienmēr tās vēsturē, ir bijusi pietuvināta valsts varai. Kirils ir 2012. gadā [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ēru saucis par Dieva brīnumu. Un arī ir daudzi Pareizticīgo baznīcas izteikumi, kas slavē Putina režīmu,” atgādināja Tēraudkalns.
Maskavas Pareizticīgo baznīcas attieksme pret notikumiem Krimā bija neviennozīmīga. No vienas puses, Kirils neesot vēlējies sarežģīt attiecības ar tām pareizticīgo baznīcām, kas atrodas Ukrainā, bet no otras - nevarēja nostāties arī pret Putinu.
„Ja mēs skatāmies Kirila vēstījumu saistībā ar Ukrainas notikumiem, kuru nolasīja daudzās pareizticīgo baznīcās, ieskaitot Latviju, tad tas ir ļoti diplomātisks teksts. Tajā parādās, ka patriarham ir jālaipo starp dažādām pusēm. […] Un Kirils, lai arī caur puķēm, tomēr ir paudis savu atbalstu Krievijas politikai,” norādīja Tēraudkalns.
Politikas vērotāji publiski izsaka arī pieņēmumu, ka Krievijas prezidentam ir nepieciešams konservatīvi noskaņoto un reliģiozo cilvēku atbalsts, lai turpinātu palikt pie varas. It sevišķi pēc viņa nesenās šķiršanās no sievas un baumām par kopdzīvi ar gados jaunu sportisti.
Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme ceturtdien ir oficiāli iesniegusi Krievijas Pareizticīgo baznīcas Maskavas patriarhātam Latvijas prezidenta vēstuli ar lūgumu pārcelt Pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila vizīti Latvijā. Līdz šim vizīte bija paredzēta maijā, bet Andris Bērziņš to lūdz pārcelt uz rudeni, jo šobrīd neesot piemērots laiks.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums atzina, ka lūgums „bez šaubām ir saistīts ar situāciju, kas ir izveidojusies pēdējo mēnešu laikā, ar tām darbībām, ko Krievija ir veikusi attiecībā uz savu kaimiņvalsti Ukrainu”.
Lai gan Kirils nav politiska amatpersona, bet garīgais līderis, viņa vizīte tik un tā ir oficiāla, un ielūgumu ir izteicis prezidents, atgādina Eihenbaums.
„Eiropadome jau 21. martā lēma atcelt visas tās vizītes un tikšanās, kas ir paredzētas augstākajā līmenī. Tā kā Latvija šeit iekļaujas kopējā Eiropas Savienības politikā attiecībā pret Krieviju,” skaidroja Eihenbaums.
Jau ziņots, ka ierosinājums pārcelt vizīti nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku, visticamāk, rudenī. Šī rosinājuma pamatā ir notikumi pēdējā mēneša laikā Krimā un Ukrainā, kā arī Krievijas politika. Vēstule ir parakstīta jau 17.martā.
Patriarham Kirilam ir īpaša loma Krievijas Valsts prezidenta protokolā. Svinīgos pasākumos viņš Kremlī sēž līdzās prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat viņš regulāri dodas ārvalstu vizītēs un var nodot vēstījumus no Kremļa saimnieka. Tas ir viens no veidiem, kā uzturēt dialogu ar valstīm, kuru pareizticīgo baznīca saistīta ar Maskavas patriarhātu, bet kurās Krievijas prezidents nav bijis valsts vizītēs.
