TEC-1 ēkas sakārtošanai varētu būt nepieciešami vismaz četri miljoni eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

TEC-1 ražošanas ēkas sakārtošana varētu prasīt vismaz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA, atsaucoties uz AS "Latvenergo" veiktajiem aprēķiniem, pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Eriņa.

Pirms neilga laika bija tikšanas ar AS "Latvenergo" un Čiekurkalna attīstības biedrību un neatkarīgajiem ekspertiem, kurā visi izklāstīja savus argumentus, stāsta Eriņa, pieminot, ka "Latvenergo" izklāstīja savus aprēķinus par ēkas iespējamajām uzturēšanas izmaksām, kas jau sākotnēji sasniegtu vismaz četrus miljonus eiro.

Eriņa norāda, ka Čiekurkalna attīstības biedrības pārstāvji izteica savus priekšlikumus par iespējamu publiskā peldbaseina vai ūdens atrakciju parka ierīkošanu ēkā.

Savukārt pieaicinātie neatkarīgie eksperti tikšanās laikā esot atzinuši, ka ēkas sakārtošana drošiem publiskajiem apmeklējumiem prasītu ļoti daudz laika un līdzekļu.

Eriņa atklāj, ka VKPAI vēl gaida slēdzienus no Rīgas pilsētas būvvaldes un Ekonomikas ministrijas, līdz ar ko galīgais lēmums par ēkas iekļaušanu kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā vēl nav pieņemts. Viņa sacīja, ka to varētu pieņemt nākamās vai aiznākamās nedēļas laikā.

Kā ziņots, Čiekurkalna attīstības biedrība ir lūgusi VKPAI iekļaut valsts kultūras pieminekļu sarakstā Rīgas TEC-1 vēsturisko ēku Viskaļu ielā 16. Biedrība nosūtīja atklātu vēstuli "Latvenergo", Ekonomikas ministrijai, Kultūras ministrijai, VKPAI, Rīgas domei un Rīgas pilsētas būvvaldei, paužot bažas par Rīgas TEC-1 vēsturiskās ēkas likteni.

Biedrība uzskata, ka ir iespējams atrast milzu ēkai jaunas izmantošanas funkcijas. Ja tās īpašnieks, "Latvenergo", nojaukšanai paredzēto finansējumu izlietotu ēkas atjaunošanā, noteikti atrastos kāda atraktīva iespēja to izmantot, pārliecināta biedrība. Jau vairākus gadu desmitus visā pasaulē vērojama "nevajadzīgo" industriālo ēku pielāgošana un izmantošana citām funkcijām, un, ja tiktu izsludināts publisks iniciatīvu konkurss, tad atklātos, cik daudz izmantošanas veidu ir arī Rīgas TEC-1 vecajai ēkai, uzskata biedrība. Čiekurkalna attīstības biedrība domā, ka interesi par šādas milzīgas un labi izgaismotas telpas izmantošanu varētu izrādīt arī pretendenti no ārvalstīm.

VKPAI biedrība lūdz iekļaut Rīgas TEC-1 vēsturisko ēku kā vērtīgu sava laika industriālās arhitektūras paraugu un Latvijas enerģētikas vēstures pieminekli valsts kultūras pieminekļu sarakstā, tādejādi garantējot ēkas saglabāšanu. Vienlaicīgi biedrība rosina atļaut šo ēku pielāgot un izmantot jaunai funkcijai ar iespēju to pārbūvēt, saglabājot kopējo vizuālo veidolu.

Savukārt ''Latvenergo'' pārstāve Ilvija Līvmane aģentūrai LETA sacīja, ka savu laiku nokalpojušās Rīgas TEC-1 ražošanas ēkas atrašanās ražošanas teritorijā vairs nav pieļaujama.

Viņa norādīja, ka Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku sāka būvēt 1952.gadā termoelektrostacijas vajadzībām (vairākas būvniecības kārtas ilga līdz 1960.gadam). Kopš 2005.gada, pēc TEC-1 rekonstrukcijas un pilnīgi jauna ražošanas bloka nodošanas ekspluatācijā, vecā ražošanas ēka vairs netiek saimnieciskajā darbībā izmantota.

''Savu laiku nokalpojušai celtnei atrašanās ražošanas teritorijā nav pieļaujama. 12 gadu laikā, kopš ēka netiek ekspluatēta, tai pēc būtības paredzētā režīmā būves konstrukcijām novērojamas acīmredzamas pazīmes, kas tās ekspluatāciju padara bīstamu. Ēka ir būvēta pēc pagājušā gadsimta vidus padomju industriālajām būvēm raksturīgiem celtniecības risinājumiem, kas būtiski neatbilst mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, tostarp atsevišķu konstruktīvu elementu būvniecībā tika izmantots azbests. Būves logi ir ar vienkārtīgu stiklojumu, bez blīvējuma, jumta konstrukcija ir bez siltuma izolācijas, un tehniskās ekspertīzes slēdzienā konstatēts, ka ēku svarīgāko elementu konstrukciju nolietojums sasniedz 70%. Atbilstoši pagājušā gadsimta 50.gadu lietotiem risinājumiem būves iekštelpu temperatūru uzturēja enerģijas ražošanas procesā izdalīts siltums jeb siltuma zudumi,'' klāstīja Līvmane.

Viņa piebilda, ka ieguldījumi ēkā, ko nav paredzēts izmantot enerģijas ražošanai, būtu nesaimnieciski.

''Atbildīgi izvērtējot dažādas alternatīvas iespējas vecās TEC-1 ražošanas ēkas tālākai izmantošanai, jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojums. Vecā ēka, par kuru šobrīd norit diskusijas, atrodas teritorijā, kur šobrīd rīdzinieku vajadzībām darbojas jaunā, rekonstruētā TEC-1 ražotne. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 100 metru rādiusā ap ražotni aizliegts atrasties jebkādām sabiedriska rakstura celtnēm, piemēram, muzejiem, kultūras iestādēm, būvēm tūrisma un rekreācijas nolūkiem, tirdzniecības rakstura objektiem ar lielu cilvēku kustību, transportlīdzekļu novietnēm, ielām, tostarp gājēju ielām. Tādējādi nav iespējams šai celtnei atrast racionālu pielietojumu un Čiekurkalna attīstības biedrības atklātajā vēstulē minētie ierosinājumi par ēkas iespējamu izmantošanu sabiedriskām vajadzībām nav praktiski realizējami,'' atzina Līvmane.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka teritorija ir pieblīvēta ar dažāda veida inženierkomunikācijām, piemēram, elektrības kabeļiem, siltumtīklu caurulēm, kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu, enerģētikas palīgsistēmām, kas atrodas atsevišķās celtnēs, un paaugstinātu drošības prasību dēļ nav pieļaujama apmeklētāju masveida klātbūtne industriālā teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti