«Tautas panorāma»: Izdangātus un neizbraucamus ceļus kritizē visā valstī

Grūti izbraucami, izdangāti, bedraini un pilnībā neizbraucami ceļi ir tēma, ko “Tautas panorāmas” pieturvietās kritizēja visā Latvijā. Lubānā sūdzējās, ka tieši ceļu dēļ šurp nenāk uzņēmēji, bet Vārkavā atzina, ka tas ir pat lauku cilvēku izdzīvošanas jautājums. Lai gan pašvaldībām pieder divreiz vairāk ceļu nekā valstij, tām jāiztiek ar 25% no ceļiem paredzētās valsts budžeta naudas.

Un visvairāk cieš tieši mazie novadi, kuri no jau tā plānā budžeta pīrāga saņem drupačas.

Iespējams, vārds ceļi ir biežāk dzirdētais vārds Tautas panorāmas ekspedīcijas laikā 119 Latvijas novados.

Tautas panorāma Vārkavas novadā: 

Baltinava par ceļiem sūdzas gan vietējais uzņēmējs, gan lauku dakterīte, kurai lūst auto un viņa netiek pie pacienta.

Tautas panorāma Baltinavas novadā:

Likums nosaka, ka pašvaldību ielām un ceļiem no valsts budžeta nedrīkst dot mazāk par 25%. Šogad tie ir 27% jeb nepilni 49 miljoni eiro. Nākamgad pašvaldību ceļiem virzīs 50 miljonus.

Tai pašā laikā Latvijā pašvaldībām pieder gandrīz divreiz vairāk ceļu nekā valstij - valsts ceļu garums ir 20 000 kilometru, bet pašvaldības ceļu garums – 38 000. Tātad vietvarām ar ievērojami mazāku naudu jāuztur  ievērojami vairāk kilometru.

 “Latvijas Valsts ceļi” vadītājs  Jānis Lange atzīst, ka vislielākā problēma ir uz grants ceļiem, kuru garums ir 11 000 kilometru, un “situācija tur neuzlabojas, tieši otrādi”. 

Remontiem uz valsts autoceļiem lauvas tiesa naudas nāk no Eiropas Kohēzijas fonda, par ko pašvaldības var tikai sapņot. Noteikumi neļauj pašvaldību un vietējas nozīmes ceļiem piesaistīt Eiropas fondu naudu.

Piemēram, Baltinavas novadā viena ceļu kilometra uzturēšanai var tērēt tikai 30 eiro gadā. Lai atbalstītu pašvaldības, satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemniekus savienība) sola tam virzīt arī valsts naudu.

 Nākamgad mums būs vairāk naudas pašvaldībām, tieši vietējiem ceļiem, grants ceļiem, sola ministrs.

Pētot, cik daudz naudas tiek novadiem, kuru iedzīvotāji “Tautas panorāmai” par ceļiem sūdzējās visvairāk, redzams, ka mazie novadi saņem arī daudz mazāk naudas. Mērsragam tie ir nepilni 28 000 eiro, Baltinavas novadam tie ir nepilni 46 000 eiro, Alsungai - 66 000 eiro, Vārkavai - nepilni 86 000 eiro.

Turklāt ne visu šo naudu novads tērē tikai ceļu uzturēšanai, par šo naudu tiek maksāti arī jau ņemtie kredīti ceļu remontam.

Lauvas tiesu no pašvaldību ceļiem izdalītās summas saņem lielās pilsētas - līderos ir Rīga ar 10 miljoniem eiro ielām un ceļiem, tai seko Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Jelgava.

Lielās pilsētas var sakārtot centru, pat nomales, bet tas, ka visām trūkt naudas, tas ir fakts, atzīst Lange.

Šogad valstī notiek visu ceļu audits, lai redzētu, kuri ceļi tiek noslogoti, bet kuri – nē.

“Tas plāns ir visu izvērtēt, izanalizēt, ņemot vērā telpisko plānošanu, cilvēku pārvietošanās izmaiņas, skolu tīkla izmaiņas, slimnīcu tīkla  izmaiņas, lai pakārtotu sabiedrisko transportu un sakārtotu vismaz atslēgas ceļus,” skaidro Augulis.

Pēc audita mainīsies arī naudas plūsma pašvaldības ceļiem. Un grūti pateikt, vai mazā pašvaldība, kas slikto ceļu dēļ zaudējusi arī daļu iedzīvotāju, kuri pārcēlušies uz pilsētu, nesaņems vēl mazāk. Jo auditēs arī ceļu noslodzi, proti, cik daudzi par to brauc.  

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti