Pirmā iecere par pieminekļa izveidi brīvības cīņās kritušo godināšanai radās jau iepriekšējā gadsimta divdesmitajos - trīsdesmitajos gados, taču, mainoties valsts politiskajai iekārtai, pieminekļa izveides darbi tika pārtraukti. Ideja par “Koklētāju” ar jaunu sparu atdzima astoņdesmito gadu beigās, un toreizējā Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte, ieklausoties gan iedzīvotājos, gan sirdsbalsī, virzīja pieminekļa izveides ieceri.
“”Dzintra, tu padomā, cilvēkiem nav desas uz maizes ko likt, a tu te ar pieminekli”,” toreiz teikto atceras Dzintra Eglīte. “Bet nē, tā bija ideja, ka tā vajag.”
Pieminekli “Koklētājs” akmenī izkala deviņdesmito gadu sākumā, un tā kalšanas darbus uzņēmās tēlnieks Vilnis Titāns, par paraugu ņemot Kārļa Zemdegas izveidoto “Koklētāja” ģipša modeli.
Pieminekļa tapšanā iesaistītie ļaudis stāsta, ka “Koklētāja” tapšanas ceļš bijis garš un grūts.
“Laika gaitā šī pieminekļa nozīme ir tikai vairojusies, un tas ir kaut kas vairāk nekā Brīvības piemineklis Talsos,” saka arhitekts Aivars Lācis.
“Patīk pakavēties atmiņās un atcerēties visu to, kā tur bija un kā mēs tur cīnījāmies, kā mums tur gāja, gan veiksmes, gan neveiksmes,” piebilst daiļdārzniece Inta Metuzāle.
Piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai ar veltījumu “Latvijas saulei” atklāts 1996.gada 16. novembrī, svinīgā sarīkojumā ar tā laika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa piedalīšanos, kurš pēc 20 gadiem “Kolētāja” jubilejas dienā atkal viesojās Talsos.
“Es esmu pateicīgs šiem pieminekļa veidotājiem, ka viņi deva man iespēju gan baudīt šo brīdi kā Latvijas patriotam, gan arī iegūt zināšanas kā Latvijas prezidentam,” saka Guntis Ulmanis.
Ik gadu Latvijas Valsts svētkos un piemiņas dienās Talsu novada iedzīvotāji tiekas Ķēniņkalna pakājē pie pieminekļa "Koklētājs", aizdedzot svecīti, noliekot ziedus, lai godinātu brīvības cīnītājus.
